Kredītiestāžu auditu pamati

Pārejas periodā no centralizētās plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku sevišķi svarīgi ir radīt labi funkcionējošo un respektablu grāmatvedības uzskaites sistēmu, kurai ir uzticība gan no vietējo, gan ārzemju klientu puses.

Mūsdienās audits ir neatņemama daudzām kredītiestādēm sastāvdaļa, jo katrā uzņēmumā darba izpilde ir dažāda, un auditoram jādod slēdzienu par finansu pārskatu pareizību un precizitāti, jāveic savs darbs tādā veidā, lai ar augstu varbūtības pakāpi nodrošinātu ikvienas krāpšanas atklāšanu, kura ir pietiekami būtiska.

Ar audita palīdzību var loģiski un objektīvi novērtēt finansu un grāmatvedības dokumentāciju un pārskatus, noteikt to atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem vai arī nacionāliem grāmatvedības likumiem un noraidījumiem.

Plānojot auditu, nepieciešams izskatīt audita dažādu nodaļu nozīmīgumu. Tas nepieciešams, lai koncentrētu darbu svarīgās jomās un orientējoši noteiktu, kādām kļūdām un neprecizitātēm jābūt uzmanības centrā.

Kursa darba mērķis ir iepazīstināt ar audita pamatprincipiem, būtību un nepieciešamību. Apskatot audita principus un darbības virzienus, censties izvirzīt dažus secinājumus un priekšlikumus.

Pētāmais periods aizņema 6 gadus, jo literatūra bija izmantota šo gadu robežās.

Materiāls ir sagatavots, izmantojot Maskavas izdevniecības grāmatas. Autors uzskata grāmatu “Audits” Džeka Robertsona par labu avotu, no kura var uzzināt par audita būtību un veidiem.

Par otro labu avotu, kuru aotors izmanto savā darbā ir grāmata “Audita praktika”. Šajā grāmatā ļoti labi aplūkota audita īstenošanas gaita.

Citi literatūras avoti palīdzēja autoram plašāk apskatīt problēmas, kuras saistītas ar audita standartiem un likumiem.

•AICPA – Amerikāņu sertificēto sabiedrībaa atskaites institūts (American Institute of Certified Public Accounts)

Atsauces autors savā kursa darbā apzīmē ar kvadrātiekavām, kur pirmais cipars nozīmē numuru pēc kārtas literatūras sarakstā, bet otrais cipars apzīmē lapaspusi vai lapaspuses vai arī nodaļas.

Sākumā audits bija vienkaršā pārbaude un grāmatvedības dokumentu un pārskaitu apstiprināšana. Pēc tam tas kļuva par sistemātiski-orientēto. Pie tam, lai izvairītos no kļūdām uzsvars bija uz uzņēmuma vadības sistēmas sefktivitātes palielinājuma, un, pirmām kārtām, uz iekšējo kontroli, kas nevarēja neatstāt iespaidu uz uzskaites precizitāti un atskaišu datu bāzes drošumu. Tādējādi, tas bija pamats kvalitatīvam auditam. Pateicoties tam, auditu firmas sāka vairāk uzmanību pievērst konsultatīvai darbībai nekā auditu pārbaudēm. Sistēmas pieejas gadījumā tiek īstenota auditu procedūras formalizācija, kas ļauj pamatīgi optimizēt pārbaužu veikšanas procedūras, sākot ar audita plaņošanu un beidzot ar to slēdzienu.

Un trešais etaps audita evolucijā ir to orientācija uz iespējamo risku pārbaužu laikā vai arī konsultācijās, uz bridinājumu un izvarīšanos no riska. Īpašu audita riska nozīmi izskaidro netikai ar to, ka auditors var zaudēt reputāciju, kā arī auditu firma un, tātād, zaudēt klientu, un firma tiek sodīta...