Kreta un Atlantīda: leģendas par Tēseju un Mīnotauru

Tai tālajā dienā, kad visuvarenais radīja lielāko Grieķijai piederošo salu Krētu, viņš, šķiet, bijis dāsni romantiskā noskaņojumā un nežēlojis neko, kas pa spēkam. Viņš tai dāvājis pasakainu skaistumu un varenību – klinšainus kalnus, saulainas pludmales ar dzidri zilzaļu Vidusjūras ūdeni, neaprakstāmi krāsainu augu valsti un vēl piedevām notikumus, kas šodien, mītiem apvīti, pievilina tūristus, arheologus un pētniekus no visas pasaules.

Par Krētas šarmu liecina iespējamās patiesības – leģendas un mīti –, kā arī zinātnieku nebeidzamie centieni atšķetināt notikumus, par ko vēsture spītīgi klusē. Dažus stāstus intrigai der uzzināt, pirms spert kāju uz Krētas zemes.

Daži zinātnieki uzskata, ka senās civilizācijas – mīnojiešu – Krēta ir noslēpumainā sala Atlantīda, ko savos pāris darbos pieminēja sengrieķu filosofs Platons. Viņš ir pirmais stāsta par Atlantīdu autors. Diemžēl vēl nevienam nav izdevies noskaidrot, vai Platons savu darbu saturu būvēja no patiesiem vēsturiskiem notikumiem vai arī «Tīmajs» un «Kritijs» bijuši viņa fantāzijas augļi. Kā zināms, Atlantīdas sirds pēkšņi pārstāja pukstēt, jo salu un tās iedzīvotājus vienas nakts laikā no zemeslodes virsas noslaucīja prātam neaptverama kataklizma. Neapstrīdams ir fakts, ka reiz tiešām pastāvējusi varena Vidusjūras civilizācija – mīnojiešu Krēta, ko daļēji iznīcināja katastrofālais vulkāna izvirdums Tēras salā, kas atrodas uz ziemeļiem no Krētas. Zinātnieki pieļauj, ka dialogā «Kritijs» Platons sagrozītā veidā apraksta mīnojiešu Krētas bojāeju Tēras izvirdumā. Taču šim pieņēmumam oponē fakti, ka Krēta atrodas Platona aprakstam neatbilstošā vietā, tai ir citi izmēri, tās kultūra uzplauka citā laikā un nav pieredzējusi pilnīgu bojāeju kataklizmā. Vien vulkāniskos pelnus vējš sapūta Krētas salā, un to klāja vairākus metrus biezs pelnu slānis, pārklājot mīnojiešu iekoptos laukus un izpostot visu ražu. Nav izslēgts, ka simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku nomira no bada un infekcijām, taču pastāv iespēja, ka mīnojieši izdzīvoja un pat vairoja savu labklājību. Jāpiebilst, ka Tēras vulkāna izvirdums dunējis 17. vai 16. gadsimtā pirms mūsu ēras, mītiskā Atlantīda varenības augstāko virsotni sasniegusi pirms 11 000 gadu, bet Platons dzīvoja 427. – 347. gadā pirms mūsu ēras.

Mūžsens stāsts vēsta par Tēseju un Mīnotauru. Proti, Atēnu senais valdnieks stiprinieks Tēsejs brīvprātīgi devās uz Krētu uzvarēt Mīnotauru – puscilvēku pusvērsi, kas mita ieslodzīts sarežģīta labirinta centrā. Mīnotaurs bijis valdnieka Mīnoja sievas un viņas iemīlētā debesu vērša dēls. Pēc nežēlīgas cīņas Tēsejs nogalināja briesmoni un laimīgs atgriezās mājās. Pētnieki centušies saskatīt patiesības elementus šajā stāstā. Arheoloģiskie pētījumi Krētas salā, Knosā, atklāja sarežģītu un interesantu būvi, kas faktiski ir labirintveida celtne. Tādējādi šķiet, ka mīts par Tēseju un Mīnotauru vismaz daļēji atbilst...