Kretīnisms un uzvedība

Mūsdienu sabiedrība savā vairākumā ir neiecietīga pret psihiski slimiem cilvēkiem. Par to liecina gan izteikta sabiedrības norobežošanās no šādiem cilvēkiem, gan arī šādu cilvēku tiesību ierobežošana (darbā iekārtošanās, dzīvokļa jautājums u.c.). Bez pamata un dusmu lēkmēs cilvēki apsaukā viens otru par kretīniem, idiotiem, debiliem, pat īsti nezinot šo vārdu nozīmes. Tā ir liela sabiedrības problēma. Un te nelīdz nekādas hartas par cilvēku pamattiesībām un brīvībām, kur teikts, ka visi cilvēki ir vienādi, jo cilvēkiem ir izveidojušies noturīgi stereotipi. Līdz ar to izvēlētā tēma ir aktuāla, jo pievēršas kretīnismam, tātad arī – kretīnu, izpētei no zinātniskā un medicīniskā redzes viedokļa.

Pētījuma objekts: kretīnu slimības process. Pētījuma priekšmets: kretīnisms un kretīni.

Šī darba mērķis ir izpētīt kretīnisma fiziskās izpausmes un atklāt to ietekmi uz kretīnu uzvedību.

Darba hipotēze: sabiedrībā nostiprinājušies viedokļi par kretīnismu ir nepamatoti.

Darba mērķa sasniegšanai darba autors izvirzīja sekojošus uzdevumus:

Darba struktūra. Darbs ir izklāstīts uz desmit lapām, satur trīs nodaļas un divas apakšnodaļas. Darbā iekļauta viena shēma, viena tabula un viens attēls.1. Kretīnisma kā slimības raksturojums

Šobrīd joda deficīta slimības ir globāla problēma. Saskaņā ar statistiku pasaulē 2 miljardi cilvēku ir pakļauti joda deficītu izraisošo slimību attīstības riskam, 740 miljoni pasaules iedzīvotāju slimo ar endēmisko kāksli, 43 miljoni cieš no garīgās atpalicības joda deficīta rezultātā .

Visbiežāk kretīnisms novērojams tieši bērniem. Zemāk, shēmā Nr. 1, atspoguļosim nervu sistēmas pataloģiju joda deficīta apstākļos.

Shēma Nr. 1 Nervu sistēmas pataloģija joda deficīta apstākļos1.1. Kretīnisma saistība ar citām slimībām

Iepriekšējā punktā tika noskaidrots, ka par būtiskāko kretīnisma slimības izcelšanās cēloni var uzskatīt joda nepietiekamību. Tomēr kretīnisms nav vienīgā slimība, kura var rasties joda nepietiekamības rezultātā. Tāpat nebūtu pareizi teikt, ka kretīnismam nav saistības ar citām slimībām. Gluži otrādi. Piemēram, asa hipotireozes forma var novest līdz kretīnismam, ko speciālisti vērtē kā akūtu hipotireozi.

Kas tad ir hipotireoze? Hipotireoze ir klīniskais sindroms, ko izsauc vairogdziedzera hormonu trūkums organismā vai to bioloģiskā efekta pazemināšanās audu līmenī . Pastāv vairāki hipotireozes veidi: primārā, sekundārā, audu hipotireoze. Primārā hipotireoze praksē sastopama visbiežāk. Tā var attīstīties arī pēc operācijām uz vairogdziedzera. Sekundāro hipotireozi dēvē arī par centrālo un tā saistās ar hipotalāma – hipofīzes sistēmas bojājumiem. Būtiski ir arī atcerēties to, ka šī slimība, tāpat kā kretīnisms, var būt iedzimta . Viens no šo slimību izraisošajiem cēloņiem arī ir joda deficīts.

Kākslis jeb palielināts vairogdziedzeris ir slimība, kas arī saistās ar joda trūkumu organismā. Pazeminoties joda saturam vairogdziedzera šūnās, pazeminās joda lipīdu saturs tajās, kā rezultātā, vienkāršiem vārdiem sakot, vairogdziedzeris zaudē spēju radīt bloķējošu ietekmi, tas ir, pretoties organismam kaitīgām vielām .