Krievijas laikmetīgās mākslas izstāde A (rt) R (usSIA) T (oday) –index
Tāpat kā iepriekšējā esejā, arī šajā man ir jāpieskaras pie tā paša vienojošā elementa. Man ir radies tāds iespaids ka Latvijas un pasaules šī brīža mākslinieki mērķtiecīgi cenšas graut stereotipus, viņi cenšas apsteigt laiku, respektīvi, iet laikam pa priekšu. Manuprāt tas ir pat labi, jo mākslinieks visos laikus ir bijis ļoti oriģināls attiecībā pret savu laiku, un acīmredzot mums laicīgajiem cilvēkiem tas tīri labi iet pie sirds. To parāda mākslas darbu augstās cenas un pieprasījums. Mēs mākslu sākam, savā veidā dievināt varētu teikt ka pat pielūgt, tā mums sniedz tādas sajūtas ko mums nespēj sniegt ikdiena. Par nelaimi vairumam mūsdienu laicīgo cilvēku ikdienas ir gaužām pelēkas un nepiepildītas ar dzīvesprieku, kā cēlonis ir mūsdienās pastāvošā iekārta un valdošais pesimisms kas caurstrāvo sabiedrību. Mākslas darbos cilvēks meklē jaunas emocijas un piepildījumu dvēselei, un loģiski tam vispiemērotākās vietas ir galerijas vai izstāžu, jo tur tu ar mākslas darbu sastopies aci pret aci. Iespaids, ko uz cilvēku atstāj glezna ir daudz efektīvāks nekā vērojot reprodukcijas internetā, grāmatās vai kur citur. Galerijā var sajust mākslas darba smaržu, auru, galu galā dvēseli, respektīvi, visu to ko mums mākslinieks ir vēlējies pateikt. Un nenoliedzami reprodukcijās to ir praktiski neiespējami izdarīt.
Raugoties uz nupat minētā, tieši tas arī ar mani notika, es iegāju izstāžu zālē, un no redzētā es vēl tagad nebeidzu brīnīties, un, manuprāt nebeigšu vēl kādu laiciņu. It kā nekas īpašs, bet mākslas darba radītājs to ir paveicis radot manī, vērotājā kaut kādas emocijas.
Nu visbeidzot par to kur tad es pabiju. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle „Arsenāls”, tiek izstādīta Krievijas laikmetīgās mākslas izstāde A(rt) R(ussia) T(oday)–index kuru organizē Valsts laikmetīgās mākslas centrs Maskavā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
