Krievijas māksla

Krievijas mākslu laikposmā no 19.gadsimta 70.gadiem līdz 20.gadsimta 30.gadiem vispilnīgāk pārstāv glezniecība. Šajā periodā krievu māksla ieguva nacionālu savdabību un strauji attīstījās, 20.gadsimta sākumā izvirzoties laikmeta māksliniecisko meklējumu avangardā.

Reālisms, kas Eiropas mākslā veidojās kopš 19.gadsimta vidus, Krievijā noteicošu lomu ieguva 70.–80.gados, kad mākslas dzīvi būtiski ietekmēja māksla (1870–1923). Krievu reālisma pamatiezīmes bija laikmeta sociālo parādību analīze un kritika, interese par tautas dzīvi, tēlu psiholoģiju un nacionālo ainavu. Tas atklājas eksponētajās dažādu paaudžu reālistu – Ivana Kramskoja, Alekseja Savrasova, Iļjas Repina, Vasilija Surikova, Nikolaja Bogdanova Beļska . Atspoguļojot laikmeta parādības, kā pretmets reālismam redzami darbi (Henriks Semiradskis, Georgs Urlaubs, Aleksandrs Popovs).

Ekspozīciju papildina tēlniecības darbi un porcelāns.