Krimināllietas u c
Nozieguma pazīmju atklāšana.
Krimināllietas ierosināšanas stadijas jēdziens.
Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats.
Likumības nodrošināšana un prokurora uzraudzība par lēmumu izpildīšanu krimināllietas ierosināšanas stadijā.
Krimināllietas ierosināšanas atteikšanas pamati un kārtība.
Nobeigums.
Izmatotā literatūras saraksts.
Pielikums.
Lai kompetentie valsts varas pārstāvji varētu ierosināt krimināllietu vai atteiktos darīt, vajag vispirms savākt nepieciešamo informāciju par attiecīgo notikumu. Savācot šāda veida informāciju, veidojas jau vai nu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pazīmes, vai arī nē. “Nozieguma pazīmes ir kaut kādi fakti, kuri satur nozieguma pēdas, norādot uz kaut kāda nozieguma izdarīšanas faktu”. * Tādā veidā, piemēram, zādzībā informācijas nesējs uzlauztas durvis un materiālo vērtību pazušana vai kaut kas tam līdzīgs. Lielā mērā nozieguma pazīmēs tiek aprakstītas Krimināllikumā vai arī izriet no šī likuma pantu iztulkošanas, tādejādi var izsecināt, vai dotais gadījums ir noziegums vai nav. Informācijas saņemšanas formas ir ļoti dažādas, bet, lai pārliecinātos, ka šī informācija ir patiesa, vajadzīga un svarīga, tad to vēl vajag pārbaudīt. “91,3% daļa no visiem gadījumiem, kad tiek atklāts nozieguma pazīmes, informācija par iespējamo noziegumu tiek pārbaudīta“.** Tomēr bieži vien saņem informāciju par noziegumu ir pietiekama, lai ierosinātu krimināllietu. Kā teikts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 3.pantā. “Tiesai, prokuratūrām un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas nozieguma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgo notikumu un personas, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā, un lai tās sodītu.” Tātad, lai ierosinātu krimināllietu, obligāti nav vajadzīgs nozieguma subjekts. Šajā pašā pantā ir nostiprināts kriminālprocesa publiskuma princips, saskaņā ar kuru kompetentiem valsts varas pārstāvjiem krimināllieta jāierosina ikvienā nozieguma pazīmju atklāšanas gadījumā, neatkarīgi arī no cietušo gribas, tomēr nevajag aizmirst arī personiskās apsūdzības lietas.
Tātad saņemtas informācijas pārbaudes rezultātā var tikt izdarīts secinājums: par to, ka nav nozieguma pazīmju vai nodarījums ir citāda veida pārkāpums, vai arī šis notikums ir noziedzīgs notikums.
III. Par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības.
“Krimināllietas ierosināšana ir Kriminālprocesa pirmā stadija. Ar to sākas Krimināllieta. Šajā stadijā kompetentie valsts varas orgāni saņem ziņas par atklātām nozieguma pazīmēm, pārbauda tās un izlemj jautājumu par krimināllietas ierosināšanu.” *Ar krimināllietas ierosināšanu vēl var saprast kā procesuālu aktu, jeb lēmuma pieņemšanu par krimināllietas ierosināšanu, kas ir tiesisks pamats visām tālākām procesuālajām darbībām sakarā ar atklātām nozieguma pazīmēm.
Tādejādi izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesai un tiesnesim rodas pienākums veikt dažādas procesuālas darbības, lai noskaidrotu visus apstākļus, kas saistīti ar attiecīgo noziedzīgo notikumu. Krimināllietas ierosināšana ir arī noteicoša stadija, kas nosaka – būt vai nebūt pārējām kriminālprocesa stadijām. “Šīs stadijas nozīmē ir arī tā, ka tikai ierosinot krimināllietu, procesa virzītājiem rodas tiesisks pamats sākt nepieciešamās izmeklēšanas darbības un līdz ar to risināt kriminālprocesa uzdevumus, kuri norādīti Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2.pantā, tātad, ātri un pilnīgi atklāt noziegumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu.” **
