Kriminālprocesa pamatnoteikumi un pamatprincipi

2005.gada 21.aprīlī Saeima pieņēma Kriminālprocesa likumu, kurš tika izsludināts 2005.gada 11.maijā un stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī. Jaunpieņemtais likums ieviesis būtiskas izmaiņas kriminālprocesa tiesiskajā reglamentācijā un praktiskajā norisē, tādējādi iezīmējot nozīmīgu pavērsienu kriminālprocesa reformā. Tomēr jāapzinās, ka kriminālprocesa reforma nebūt nav beigusies, tā aktīvi turpinās, ko uzskatāmi pierāda divi pieņemtie likumi par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem Kriminālprocesa likums tika grozīts skaitliski daudzās normās un būtiski nozīmīgos jautājumos. Kriminālprocesa likuma pilnveidošana aktīvi noris arī šobrīd.

Šī darba mērķis ir atspoguļot Kriminālprocesa likuma nozīmīgāko būtību jeb apskatīt Kriminālprocesa likuma pamatnoteikumus un pamatprincipus. Autora skatījumā šie divi jēdzieni ir savstarpēji cieši saistīti un veido, tēlaini izsakoties, Kriminālprocesa likuma skeletu, jo tieši uz šo principu un noteikumu pamata bāzējas viss likums.

Lai veiksmīgi īstenotu uzstādīto mērķi, darba autors izvirzīja sekojošus uzdevumus:

2.) noteikt Kriminālprocesa likuma pamatnoteikumus un pamatprincipus un raksturot tos;

Darbā ir iekļauta viena shēma un viena tabula un tas izklāstīts uz 10 lapām. Tajā ietverti sekojoši saīsinājumi: KPL – kriminālprocesa likums, KP – kriminālprocess, NN – noziedzīgs nodarījums.1. Kriminālprocesa pamatnoteikumi un to raksturojums

Kriminālprocesa izpratne Kriminālprocess sastāv no: noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas.

Kriminālprocesa stadijas KP stadijas iedalās obligātajās un fakultatīvās stadijās. Pie obligātām stadijām pieder pirmstiesas process (izmeklēšana, kriminālvajāšana), lietas izskatīšana pirmajā instancē (krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai iztiesāšana: tiesas sēdes atklāšana, tiesas izmeklēšana, tiesu debates un apsūdzētā pēdējais vārds, tiesas nolēmuma pieņemšana un pasludināšana), nolēmumu nodošana izpildei un nolēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana.

Pie fakultatīvām stadijām pieder: lietas izskatīšana apelācijas instancē, lietas izskatīšana kasācijas instancē, nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar tiesību normu būtisku pārkāpumu, KP atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem [2;11].

Kriminālprocesa tiesību avoti LR Satversme, Starptautiskās tiesību normas un Kriminālprocesa likums

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu regulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.2. Kriminālprocesa pamatprincipi

Šajā darba punktā autors vēlas tuvāk precizēt Krimināllikumā definētos KP pamatprincipus. Visi šie pamatprincipi atrodami minētā likuma 2. daļā (KPL 2 daļa, 6. 25.pants):

Kriminālprocesa obligātums: šis princips attiecināms uz amatpersonām (autora precizējums: KP virzītājiem), kuras ir tiesīgas (pilnvarotas) veikt KP. Jebkurā gadījumā, kad kļuvis zināms KP uzsākšanas iemesls un pamats, amatpersonas pienākums ir uzsākt KP un novest to līdz KL paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Publiskā un privātā apsūdzība: KPL paredz divus apsūdzību veidus: publisko un privāto. Ar pirmo tiek domāts, ka apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors. Savukārt pēdējā apzīmē to, ka apsūdzības funkciju veic cietušais.

Vienlīdzības princips: KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visām KP iesaistītajām personām, ko neietekmē personas: nacionālā piederība, dzimums, valoda, dzīvesvieta, izglītība, attieksme pret reliģiju, rase, nodarbošanās, sociālais stāvoklis, izcelsme, mantiskais stāvoklis, pilsonība u.c. apstākļi. Citiem vārdiem, jebkuru KP iesaistīto personu ir aizliegts diskriminēt [1;25].