Kriminālprocesuāla tiesvedība

Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. Kriminālprocesuālo kārtību nosaka Latvijas kriminālprocesa likums. Šī kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās, tiesu prokuratūru un izziņas iestādēs.

Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu.

Apsūdzības celšana pieļaujama vienīgi uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā.

Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz ja atklājas sekojoši apstākļi:

3) ja iestājies noilgums, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;

4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;

5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība;

6) uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosināmas vienīgi pēc cietušo sūdzībām;

7) kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata;

8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī lietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēci, par genocīdu, par noziedzīgiem nodarījumiem pret mieru un par kara noziedzīgiem nodarījumiem;

9) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata;

10) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta.

Ja šie apstākļi atklājas iztiesāšanas stadijā, tiesa turpina un pabeidz lietas iztiesāšanu un taisa attaisnojošu spriedumu vai notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.

Ja, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, krimināllieta tiek izbeigta, izņemot lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu paredzēts nāves sods, kā arī lietas par tīšu slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu...