Kriminālprocesuālā tiesvedība Kriminālprocesa stadijas



KriminĀllietas ierosinĀšana.
Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšana uz tiesu.
Personas neaizskaramība.
Prokuratūras uzraudzība kriminālprocesā.
Tiesas spriešana.
Tiesa un piekritība.
Procesa dalībnieku noraidījums.
Koleģialitātes princips.
Lietas iztiesāšanas valoda.
Lietas atklāta iztiesāšana.
Aizstāvības nodrošināšana.
Patiesības noskaidrošana.
Nevainīguma prezumpcija.
Pierādījumi.
Liecinieki.
Eksperta atzinums.
Lietiskie pierādījumi.
Tiesas spriedums.
Sprieduma sastādīšana.
Tiesas sprieduma pasludināšana.
Sprieduma stāšanās spēkā.
IzmantotĀ literatūra.
Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz ja atklājas sekojoši apstākļi:
3) ja iestājies noilgums, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;
2) Personu personiskās dzīves un korespondences noslēpuma aizsardzību
Par atteikšanos liecināt liecinieks ir atbildīgs pēc Latvijas kriminālkodeksa 176. panta; par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs pēc Latvijas kriminālkodeksa 174.panta.
Notiesājošs spriedums nedrīkst balstīties uz pieņēmumiem un taisāms tikai ar nosacījumu, ka iztiesāšanas gaitā tiesājamā vaina noziegumā ir pierādīta. Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim nodarījums zaudējis sabiedrisko bīstamību vai persona, kas to izdarījusi, vairs nav sabiedriski bīstama. Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likumu taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.
5) vai ir Latvijas kriminālkodeksa 24. pantā paredzētie apstākļi, kas dod pamatu atzīt tiesājamo par sevišķi bīstamu recidīvistu;
9) vai apmierināms sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva lūgums nodot notiesāto pāraudzināšanai un labošanai;
Ja tiesājamais apsūdzēts vairākos noziegumos, tiesa šos jautājumus izlemj par katru noziegumu atsevišķi. Ja noziegumā apsūdzēti vairāki tiesājamie, tiesa šos jautājumus izlemj par katru tiesājamo atsevišķi.
Izlēmusi iepriekš minētos jautājumus, tiesa stājas pie sprieduma sastādīšanas. Spriedumu sastāda valodā, kurā notikusi lietas iztiesāšana. Tas jāuzraksta vienam no tiesnešiem, kas piedalījies sprieduma taisīšanā. Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies tā taisīšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu. Sprieduma labojumi jāatrunā pirms tā parakstīšanas.
3) tiesājamā atzīšana par sevišķi bīstamu recidīvistu, ja tam ir pamats;
7) pārbaudes laiks un kam uzlikts pienākums pārraudzīt notiesāto nosacītās notiesāšanas gadījumā;
9) uz cik ilgu laiku sprieduma izpildīšana notiesātajam atlikta, viņam uzliktie pienākumi; darba kolektīvs vai persona, kam uzlikts par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.
Spriedums stājas likumīgā spēkā pēc kasācijas vai apelācijas sūdzību un protesta iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja šādas sūdzības un protests nav iesniegti. Ja kasācijas vai apelācijas sūdzība vai kasācijas vai apelācijas protests ir iesniegts, spriedums stājas likumīgā spēkā pēc lietas izskatīšanas kasācijas vai apelācijas instances tiesā, ja šī tiesa spriedumu nav atcēlusi.
• Kriminālprocesa kodekss sagatavots ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1998.gada 16.jūnijam.