Krimināltiesības: noziedzību definīcija un soda sistēma

Krimināllikums – vienīgais formālais KT avots, jo, saskaņā ar tā 1.p. 1. daļu, pie kriminālatbildības saucama un sodama tikai tāda persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmes.

Tā ir reāla likuma piemērošana konkrētā valstiskā teritorijā.

Teritoriālais princips – saistīts ar valsts robežas jēdzienu un visas personas, kuras izdara noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, tiek sauktas pie kriminālatbildības pēc Latvijas likumiem, izņēmums ir eksteritoriālais jeb diplomātiskas imunitātes princips.

Aizbildniecības princips – speciālais režīms, kuru attiecina uz LR militārpersonām ārpus LR teritorijas, atbild saskaņā ar KL, ja starp. Līgumos nav noteikts citādi.

vainīgums – noziedzīgs ir tikai tāds nodarījums, kas izdarīts tieši vai aiz neuzmanības

sodāmība – par kuru likumā ir paredzēts sods.

1) Kriminālpārkāpums – KL paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2.g. vai vieglāks sods.

2) Noziegums – KL paredz brīvības atņemšanu uz laiku > 2.g.

* smags noziegums – tīšs, b/a 5 10.g.

2) Subjektīvas – raksturo personu, kas izdarīja nodarījumu, un tās psihisko attieksmi pret nodarījumu vai sekām.

= radījusi kaitējumu tiesiski aizsargātam interesēm (persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai kaitējumu novērstu)

= izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi (to nebija iespējams sasniegt citādā veidā)

4) 2.g. no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu neatkarīgi no cietušā vai viņa likumiska pārstāvja sūdzības