Krimināltiesības: nozīme un piemēri Latvijas likumdošanā

Šo referāta tēmu es izvēlējos, lai papildinātu savas zināšanas šajā tiesību nozarē – krimināltiesības. Sīkāk varētu iepazīties ar pieejamo informāciju, rast atbildes uz man ieinteresējošiem jautājumiem, un ,protams, šīs zināšanas izmantot sava dzīvē, jo bieži vien gadās situācijas, kad tu nezini, kā rīkoties un ko darīt, lai vairs nepieļautu netaisnību pret sevi un citiem sabiedrības locekļiem. Izprast, kādās situācijās var tikt ierosināta krimināllieta, vai tas tomēr ir tikai administratīvs pārkāpums. Kādās iestādēs man ir nepieciešams griezties, lai novērstu netaisnību un varētu aizstāvēt savas tiesības.

Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un soda tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināllikuma īpatnības, tādejādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai. Šī nozare pēta pašu krimināltiesību pilnveidošanas iespējas.

 1845. gada Nolikums par labošanas un pārmācības darbiem.

 Soda likumi – oficiāli ieviesti Latvijā no 06.02.1918.

 1919. gadā tiek dibināta LU un līdz ar to LR radās iespēja iegūt juridisko izglītību.

 Krimināltiesību zinātnes pamatā ir itāļu juristu darbi, bet pamats meklējams Romiešu tiesībās.

 LR izveido savu krimināllikumu – 1933. gada sodu likums – pamatā 1903. gada Krievijas Sodu likumi.

 1940. gadā – padomju vara – 25.11.1940 pārstāj darboties Sodu likums, sāk darboties 1926. gada KPFSR kriminālkodekss ( bija atļauts analoģijas(Analoģija ( no gr. Analoģija – atbilstība, līdzība). Tiesībās ar analoģiju saprot, ka sabiedriskām attiecībām, kas prasa tiesisku regulējumu, bet kas nav paredzēts likumā vai citā likumpamatotā aktā, piemēro tiesību normas, kas reglamentē līdzīgas attiecības ( likuma analoģija), bet, ja to nav, tad attiecīgās tiesību nozarēs vai tiesību institūta tiesiskā regulējuma pamatnostādnes (tiesību analoģija). princips, pastāvēja nāvessods, mantas konfiskācija).

 2. Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā darbojas sodu likums.

 beidzoties karam Soda likuma darbība atkal tika pārtraukta, spēkā KPFSR kriminālkodekss

 1961. gadā LPSRS izveido jaunu kriminālkodeksu ( pamatā PSRS 1958. gada krimināltiesības) – pieļāva analoģijas principu.

 1991. gadā 1961. gada LPSR kriminālkodekss tiek pārdēvēts par Latvijas Kriminālkodeksu ( ar AP lēmumu tika izdarīti svarīgi grozījumi: atcelta piespiedu ārstēšanās alkoholiķiem, samazina nāvessoda piemērošanas iespējamība, izslēgti labošanas darbi, iekļauts „Organizētās grupas” jēdziens).

 No 01.01.2005 kā pamatsods nācis klāt mantas konfiskācija (KL 4.nodaļa 36. p.)

 Šodien Augstākas tiesas lēmumiem vairs nav obligāts raksturs( tikai skaidrojošs), PSRS laikos bija obligāts, tomēr tiek veidoti tiesu prakses apkopojumi.1.2. Krimināltiesību principi un funkcijas

Likumības princips pamatu pamats, jo nevar būt soda bez likuma normas. Ja pārkāpums netiek atzīts par noziedzīgu nodarījumu, tad par to nevar saukt pie kriminālatbildības (KL. 15.)