Kristofors Kolumbs: pasaulslavenais atklājējs

Kristofors Kolumbs (1451-1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kurš šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492. gadā zem spāņu karoga sasniedza Amerikas (Ziemeļameriku un Dienvidameriku). Viņš domāja, ka Zeme ir salīdzinoši neliela lode un ka, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt Tālos Austrumus. Kolumbs visticamāk bijis itālietis, lai arī daži uzskata, ka viņš dzimis Aragonas karalistē vai pat nācis no Galīsijas.

Kolumbs nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Ameriku. Vikingi, piemēram, bija devušies uz Ziemeļameriku no Grenlandes jau XI gs. un tur nodibinājuši īslaicīgu koloniju. Jaunās pasaules – Amerikas atklāšana neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par jauno laiku sākumu. Amerikas atklājējs uzsāka savu jūras braucienu uz nemirstību „ar maksimumu ticības un minimumu tehnikas” un izdarīja atklājumus, kuru īsto nozīmīgumu viņa laikā neviens pilnīgi pat neapzinājās. Visu ceļotāja mūžu apvij mītu un leģendu jūklis.

Kristofors Kolumbs, iespējams, dzimis Dženovā, bet arī ducis citu Itālijas pilsētu vēlas godāt sevi par viņa dzimšanas vietu. Viņš bija audēja un neveiksmīga audumu tirgotāja Domenika Kolumba vecākais no trim dēliem, ieguva paviršas latīņvalodas zināšanas un zināmu pieredzi tirdzniecībā. Taču audzināšanas lielāko daļu viņam sniedza jūra, uz kuras viņš pavadīja divdesmit trīs gadus. Viņš devies daudzos tirdzniecības ceļojumos pa Vidusjūru, nokļuvis līdz Anglijai ( varbūt arī Islandei) un Āfrikas Gvinejai un beidzot 1476. gadā apmeties Lisabonā kā Dženovas firmas Centurione pārstāvis. Kolumbs apprecējās ar kapteiņa Perestrellas, Madeiras tuvumā esošās Porto Santo salas gubernatora, meitu Felipi un saņēma mantojumā no sievastēva viņa kartes, memuārus un ziņas par Rietumāfrikas piekrastes un Atlantijas okeāna salu atklāšanu un ieceļotāju nomitināšanos tajās.

Portugālē Kolumbs sāka pastiprināti nodarboties ar kosmogrāfiju – ģeogrāfisko, dabaszinātnisko un astronomisko atziņu kopumu. Daļa tolaiku ģeogrāfu iztēlojās Zemi kā lodi, bet tikai ar daudz mazāku apkārtmēru. Tātad „viņu” Āzijā atradās vairāk austrumos, bet Čipangu salas (Japāna), kur līdz šim nebija spērusi eiropieša kāja, viņi novietoja apmēram tagadējās Karību jūras vietā. Par plašā Amerikas kontinenta eksistenci viņiem vispār nebija ne jausmas. Daži jūrasbraucēji ticēja, ka samērā īsā braucienā no Azoru vai Kanāriju salām varētu nokļūt līdz Ostindijai (vēsturiskam Indijas un DA Āzijas reģionam)...