Krusta kari Latvijā: vēsturiskie notikumi un mantojums

Darba mērķis ir iepazīties ar krusta karu norisi Latvijas teritorijā un tā sekām.

Iepazīties ar iegūtajiem materiāliem un, tos apkopotus, izmantot sava darba izstrādei;

Savā darbā izmantošu mācību literatūru par Latvijas vēsturi un interneta resursus par krusta kariem.

Sagrāvis līvu pretestību, Alberts vērsās pret latgaļiem un sēļiem,lai iegūtu savā varā galveno tirdzniecības ceļu Daugavu.

Redzēdams, ka Polockas kņazs nespēj palīdzēt cīņā pret vācu iekarotājiem, Koksneses valdnieks Vetseke 1205. g. Noslēdza ar Alberta miera līgumu. 1207. g. Alberts apsolīja Vetsekem palīdzēt aizsargāt Koknesi pret lietuviešu uzbrukumiem. Kā atlīdzību viņš pieprasīja atdot vāciešiem dažus Kokneses novadus, kā arī uzturēt Kokneses pilī zobenbrāļu karaspēka vienību. Nespēdams ar šādu apkaunojošu pakļautību samierināties, Vetseke nonāvēja pilī nomitinātos vāciešus, nodedzināja pili, un kopā ar savu karadraudzi aizgāja uz Krievzemi. Vācieši sagrāba visas Koknese zemes. Vēlāk Vetseke kopīgi ar krievu karaspēku cīnījās pret vācu iebrucējiem igauņu zemēs. Viņš krita 1224. g. Pie Tērbatas. 1208. g. Zobenbrāļi pārcēlās uz Daugavas kreiso krastu, izpostīja sēļu zemes, ieņēma Sēlpili un piespieda Sēlijas iedzīvotājus pieņemt katoļticību. [1;45.]

1209. g. Vācu karapulki iebruka Jersikā, izlaupīja un nodedzināja pilsētu, nodedzināja pareizticīgo baznīcas, tā pierādīdami, ka viņu mērķis nav pievēršana kristīgajai ticībai, bet gan izlaupīt un iekarot. Pēc Visvalda (Jersikas valdnieks) nāves 13. gs. 30. gados vācu rokās nonāca visa Jersikas valsts. Visas latgaļu un līvu apdzīvotās zemes, kā arī igauņu novadus, bija pakļāvuši ar varu un viltu.

Lai pakļautu visu Zemgali, vāciešiem bija vajadzīgs gandrīz gadsimts. Zemgalē bija auglīgas zemes, kas deva auglīgu ražu un liels tirdzniecības centrs Zemgales osta.

Sākoties krustnešu iebrukumam Latvijas teritorijā, Tērvetē valdīja Viestarts, kuram pakļāvās lielākā daļa Zemgales novadu. Alberts saprata, ka tobrīd Zemgali ar spēku nevarēs pakļaut. Tādēļ centās sašķelt zemgaļu vienotību. Ar viltu viņš panāca, ka Mežotnes labieši atteicās pakļauties Viestartam, pieņēma kristīgo ticību un atļāva Mežotnes pilī apmesties vācu karaspēka vienībai. [1;47. 48.]