Krusta kari: viduslaiku kristiešu svētās karagājienu iemesli un sekas

Līdzās visas Eiropas mērogā organizētajiem krusta kariem uz 'Svēto zemi' notika arī mazāki un lokāli krusta kari, piemēram, pret albigiešiem un husītiem (ķeceriem), arābiem Pirenejos (t.s. rekonkista) vai pagāniskajiem rietumslāviem, baltiem un somugriem Austrumeiropā. Pēdējie reizēm tiek dēvēti par ziemeļu krusta kariem. Ap 1171. gadu pāvests Aleksandrs III izdeva bullu, kas vienādoja Palestīnas un Baltijas krustnešu statusu. Kaut gan ziemeļu krusta karos piedalījās dāņi, zviedri, čehi, poļi u.c. katoļu tautas, galvenos krustnešu spēkus veidoja vācieši.