Krustpils pils

Krustpils jeb Krusta pils 13.gs.sāk. bija Rīgas arhibīskapa vistālākā pils pie Daugavas, kas sargāja A tirdzniecības ceļus. Pirmo reizi tā minēta 1318.g., kad cietoksni iekaroja Ordenis. Arī 15.gs. Livonijas Ordenis centās divas reizes iekarot labi nocietināto pili, bet abas reizes nesekmīgi. 1540.g. Rīgas virsbīskapija, kam līdz tam piederēja Krustpils ar plašu apkārtni, sadalīja to fogtijās un Krustpils ietilpa Kokneses fogtijā. Livonijas kara laikā pili ieņēma krievi, bet drīz vien vajadzēja to atstāt, tā kā novads nokļuva Polijas pakļautībā. 1577.g. pili ieņēma maskavieši. 16.gs.b. pils īpašnieks bija J.Firstenbergs, bet pēc 1582.g. Ķeizariskā Majestāte par pilskungu iecēla karalisko sekretāru Paulu Verniki (Wernigk). 1585.g. Polijas karalis Stefans Batorijs par nopelniem karā apbalvoja savu pulkvedi un kambarkungu Nikolausu fon Korfu (Nikolaus IV) ar Krustpils muižu, un viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz 1920.g. agrārreformai. Nikolaus V fon Korfs 1622.g. veica pils labiekārtošanu. Polijas Zviedrijas karš šajā laikā joprojām turpinājās un 1624. 1625.g. zviedri pili ieņēma. 19.gs.sāk. pils piederēja Nikolausam X fon Korfam Kurzemes muižniecības maršalam, bet 19.gs. 2.p. Nikolausam XII. 1921.g. pili nododeva Latvijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Pēc II pasaules kara līdz 1993.g. šeit atradās armijas daļas un noliktavas. Kopš 1996.g. pili apsaimnieko Jēkabpils Vēstures muzejs.