Kubisms.
Mākslas virziens, kas radās 20.gs. sākumā Parīzē (1907.g. – kubisms aizsākās ar Pikaso darbu „Avinjonas meitenes”). Tā radītāji ir spāņu gleznotājs Pablo Pikaso un franču gleznotājs Žoržs Braks.
Nosaukums radies tāpēc, ka mākslas darbos parādījās 3 dimensiāli kubveida elementi. Formas tika veidotas kā kubi. Uzskatīja, ka lietas jāglezno kā tās zina, nevis redz. Līdzīgi kā Senās Ēģiptes mākslinieki arī kubisti centās katru objektu attēlot tai rakursā, kas vislabāk atklāj tā formas savdabību.
Kubisti pilnīgi noliedza krāsu, kompozīcijas radot brūni pelēku krāsu kombinācijās.
Kubistus ietekmēja post impresionista – Pola Sezana darbi.
•Kubisti atteicās no 1 skata punkta principa – plaknes un līnijas dažādos virzienos.
•Kubistu gleznotajās gleznās ieviesa neparastus elementus – ielīmētus burtus, vārdus, tapetes, avīzes, vaskadrānas, auklas, spēļu kārtis, koku, metālu. Tas bija aizsākums kolāžai.
Virziena attīstībā ir 3 posmi:
•Sezaniskais kubisms (1907 – 1909)
•Analītiskais jeb hermētiskais kubisms (1909 - 1912). Apvieno daudzus skatupunktus un ģeometriski sagrauj fonu un motīvu līdz tādai pakāpei, ka padara tēlojumu nesaprotamu.
•Sintētiskais kubisms (1912 – 1914). Sāk izmantot kolāžu.
Tematika – portreti, klusā daba.
Galvenais – forma, skatupunkts, ritms.
Attēlo visiem zināmas lietas, bet tās sadala, ģeometrizē. Kubisti pēta formu, nav emocionalitātes.
Pastāv 3 veidi:
•Nelielu formu ģeometrizēšana.
•Formas izplūdušas pa telpu.
•Kompakts un ar sakārtotiem laukumiem.
Ar laiku izveidojās kubisma piekritēju grupa, kas apvienojās zem nosaukuma „Zelta griezums”.
Mākslinieki
Pablo Pikaso (1881 – 1973), spānietis ar izgudrotāja talantu. Izveidoja kubisma principu. Dzimis mākslinieku ģimenē, bijis Barselonas mākslas skolas brīnumbērns. Muzejs atrodas Barselonā, periodiski darbi – zili, brūni darbi utt. Muzejā 3 telpās 40 gleznu interpretācijas par Velaskēza „Margaritu”. Izmanto ļoti netradicionālus materiālus. Sākumā gleznojis klasiskus reālistiskus darbus – ainavas, portretus. Atstājis gleznas, 3400 – grafikas, 300 – skulptūras. Populārākie darbi – „Aviņonas meitenes”, „Gernika”. Strādā arī uz koka un kartona.
Žoržs Braks (1882 – 1963). Pēc izglītības mūrnieks.viņš pirmais izmanto burtus, imitē koka šķiedru un marmora dzīslojumu, aizsāk kolāžas tehniku.
