Kultūra kā simbolisku formu kopums

Kultūra kā simbolisku formu kopums pastāv jau ļoti sen, tik sen, ka atšķirt šos abus jēdzienus varētu būt ļoti sarežģīti. Būtībā, visa pasaule sastāv no zīmēm un simboliem, kurus mēs dzīves laikā iemācāmies uztvert un pieņemt tā, ka pat nemanām to klātbūtni. Viss liekas it kā pats par sevi saprotams. Šajā esejā es drīzāk nedaudz pieskaršos tam, kā tad īsti izpaužas kultūra . Kur tā ir sastopama, kā arī, kas ir simboli un kā mēs tos varētu tulkot.

Bieži runājot par kultūru tiek runāts daudz par un ap to, bet netiek pateikts nekas skaidrs un konkrēts. Kā atpazīt, kur beidzas kultūra un sākas kas cits? Kas ir šis cits?

Varbūt tas, kas mums, latviešiem, šķiet pavisam nepieņemams ir kultūras sastāvdaļa kādai citai tautai? Kāpēc dažādām tautām kultūras atšķiras?

Domājot par kultūru un tās nozīmi, man rodas daudzi jautājumi. Kāpēc kultūra ir nepieciešama un cik daudz tā nozīmē 21. gadsimtā, tehnoloģiju laikmetā? Vai kultūra ierobežo? Sarežģī dzīvi , vai arī padara to vieglāku?

Kultūra ir radusies ļoti ilgā laikā, faktiski, kopš pastāv cilvēce. Tā ir viss, kas mums apkārt– apģērbs, nodarbošanās, izklaides, saskarsme, mājoklis, ēdienreizes, manieres, izglītība, māksla, mūzika u.t.t. Un pavisam noteikti, visam iepriekš uzskaitītajam ir ļoti simboliska nozīme. Mēs uz pasauli spējam skatīties tikai caur dažādiem simboliem un zīmēm, izsakot pasauli sev saprotamās vai mazāk saprotamās zīmēs un simbolos, mēs to uztveram un cenšamies izprast.