Kultūra Latvijā šodien un rīt

Parasti ar vārdu kultūra apzīmē mākslu un vispār intelektuālo darbību.

Par kulturālu cilvēku dēvē tādu, kas tiecas pilnveidoties, gremdēdamies mākslā un apcerēdams intelektuālus jautājumus. Dažkārt šo kultūru sauc par augsto kultūru un pretstata masu kultūrai jeb popkultūrai, kas vairāk ir izklaidējoša un mazāk saistīta ar intelektuālo izaugsmi. Kultūra ir īpaša cilvēka dzīves joma.

Vārds kultūra cēlies no latīņu valodas, kur CULTURA vispirms nozīmēja augsnes apstrādi . Vēlāk šo vārdu metaforiski sāka attiecināt iz intelektu taču tā vispārīgo procesuālo nozīmi saglabāja: tagadejādi angļu vārdkopa THE CULTURE OF MIND, kas bija izplatīta XVII gs. un nozīmēja – kopt, apstrādāt, dzīvot, godāt.

XVIII gs. beigās un XIXgs. Sākumā vārdu culture aizvien plašāk attiecināja nevis uz attīstības procesu, bet gan uz attīstības rezultātiem. Vārds kultūra sāka nozīmēt, vispārīgais sabiedrības intelektuālās un tikumiskās attīstības stāvoklis.

Kultūras princips nav nepārveidojams, tas ir plastisks, pārmantojams un pārradāms. Katra autora daiļdarbs būtu uzskatāms par unikālu kultūras zīmju sistēmu.

Kultūra Latvijā es domāju ir manāmi pavirzījusies uz priekšu savā izaugsmē. Tā vairs nav vakarējā – barbarisma, nevīžības pilna.

Šodienas kultūra ir cēlusies intelektuālajā ziņā, tā kļuvusi, kā varētu teikt, pieaugušāka , gudrāka. To mēs redzam gandrīz ik uz stūra pēc tā, kā cilvēki viens pret otru izturas, kā ģērbjas pat gaita mainījusies. Visa cilvēku attieksme un uztvere ir mainījusies – tā ir pilnveidojusies ar neansēm un knifiņiem.

Agrāk cilvēki labi ja pabeidza mācības pamatskolā, bet tagad vissi ņemas pa dažādām augstskolām un institūtiem, lai tikai paaugstinātu savas zināšanas un labāk varētu iekļauties pašreizējā un nākotnes ekonomiskajā dzīvē. Ja agrāk bez izglītības Tu varēji iet rakt kartupeļus kolhoza laukā, vai arī kraut sienu kolhoza šķūnī un darīt citus neaptrūkstošos melnos darbus, tad tagad pat melnajiem darbiem prasa augstāko izglītību. Bez iglītības tu esi nulle un nekam nederīgs. Tādēļ arī vairums cilvēku tagad papildina savas zināšanas dažādās skolās un kursos. Izglītības līmenis ir pakāpies par lielu pakāpienu – tai ir daudz dažādu novirzienu. Vairs nav tas variants, kad visi mācās pēc viena standarta. Tagad ir tik liela dažādība zināšanu ieguvē un to variācijās, ka visas pat nespēj aptvert. Izglītības līmenis aug ar katru dienu , katru dienu nāk klāt kas jaun un nezināms.

Līdz ar izglītības augšanu , aug arī prasības pēc profesionālisma attiecīgajās nozarēs. Vair nevari vienkārši sēdēt darbā un kaut kā muļļāties visu dienu. Tev ir jāstrādā muguru neatliekušam, ja nē tavā vietā atradīs citu, kas zinās un darīs savu darbu kārtīgi. Tāpēc, ja negribi palikt tukšā mācies un strādā ar pilnu jaudu. Un vēl arī tad, lai neatpaliktu no pieprasītajām zināšanām papildini savi ik pēc brītiņa ar jaunām un jaunām zināšanām.