Kultūra Latvijas teritorijā aizvēstures periodā

Baltu ciltis. Par senajiem baltiem sauc latviešu, lietuviešu un prūšu senčus, kas dzīvoja pie Baltijas jūras galvenokārt tagadējā Latvijas un Lietuvas teritorijā. Taču apzīmējumu "balti" sāka lietot tikai 1845. gadā. Senie romieši, kas augsti vērtēja dzintaru, ko tie ieguva, tirgojoties ar senajiem baltiem, sauca šos baltus par aistiem. Tomēr mūsu senči sevi nedēvēja ne par aistiem, ne par baltiem, bet dalījās vairākās ciltīs ar dažādiem nosaukumiem. Jau agrajā dzelzs laikmetā pēc atšķirībām materiālajā kultūrā un apbedīšanas veidā iezīmējas vairāki apgabali, kas sakrīt ar 13. gadsimta rakstītajos avotos minēto baltu tautību - kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu un Baltijas somu tautību - igauņu, lībiešu teritorijām.

Kurzemes lielākajā daļā dzīvoja rietumlatviešu cilts - kurši. Viņi arī devuši nosaukumu šim Latvijas apgabalam - Kursa, Kurzeme.

Uz austrumiem no kuršiem, Lielupes auglīgajā līdzenumā dzīvoja lepnie un bagātie zemgaļi.

Latgalē un austrumu Vidzemē dzīvoja latgaļi. Latgaļu kaimiņi rietumos bija lībieši, ziemeļos - lībiešiem radniecīgie igauņi, bet austrumos - krievi.

Latvijas ziemeļu novados - ziemeļrietumu Vidzemē un Kurzemes pussalas ziemeļos - dzīvoja somugru tauta, ko sauc par lībiešiem jeb līviem.

Vēlajā dzelzs laikmetā, kad no cilšu apvienībām jau galīgi bija izveidojušās latgaļu, zemgaļu, kuršu, sēļu un lībiešu tautības, saimniecībā par zemes apstrādāšanas galveno rīku kļuva divžuburu spīļarkls ar dzelzs lemešiem. Šaurasmens cirvi nomainīja platasmens cirvis, ar to bija vieglāk nolīst mežu, lai ierīkotu jaunu tīrumu. Pārejot uz pastāvīgu tīrumu apstrādi, radās nepieciešamība tos mēslot, un tas savukārt veicināja lopkopības attīstību. No kultūraugiem cilvēki audzēja miežus, kviešus, ziemas rudzus, prosu, zirņus, pupas, auzas, kaņepes, rāceņus. Labības novākšanā galvenais darbarīks bija sirpis ar stipri izliektu asmeni, bet Rietumlatvijā, kur to nelietoja, - izkapts. Graudus sasmalcināja rokas dzirnās.

Amatniecībā kalēji prata iegūt ne tikai dzelzi, bet arī tēraudu ar dažādu oglekļa sastāvu. Viņu lielo meistarību apliecina dažādo ieroču izgatavošana. Tāpat arī rotkaļi savu māku bija izkopuši līdz pilnībai. Rotas jau darināja masveidā, bet tradīciju iespaidā tās dažādām ciltīm tomēr atšķīrās. Podnieku darbā plaši tika lietota podnieka ripa. Izplatīta bija gludā keramika, mazāk - ar naga iespiedumiem rotātā un spodrinātā keramika. Tālāk attīstījās apģērba gatavošanas māksla, kur galvenie izejmateriāli bija vilna, lini un āda. Linu apstrādei lietoja speciālus koka sukājamos.

Plaši attīstījās tirdzniecība. Par to liecina apbedījumi, kuros kā piedevas atrodami svariņi un atsvariņi.

Kurši. Ne par vienu latviešu seno cilti nav tik daudz ziņu kā par kuršiem, jo cīnoties ar vikingiem - seno skandināvu karotājiem un laupītājiem, kas pāri Baltijas jūrai devās iekarot svešas zemes, kurši paši kļuva par bezbailīgiem...