Kultūra: sabiedrības pārveidotājspēks

Ievērojami pētījumi tika veikti arī dabas un tehniskajās zinātnēs, kā arī notika svarīgi atklājumi mikrobioloģijā, kur lielus atklājumus veica zinātnieks Augusts Kirhenšteins. Plaša praktiska nozīme bija Paula Stradiņa pētījumiem un panākumiem medicīnā.

Latviešu literatūra šajā laikā galvenokārt balstījās uz iepriekšējo gadu tradīcijām. Valstiskā neatkarība nodrošināja rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem lielākas iespējas savas daiļrades attīstībai un profesionālajai izaugsmei. Visiecienītākais dzejnieks protams bija Rainis. Viņa radošo darbību nespēja ierobežot pat iesaistīšanās valsts politiskajā dzīvē, jo viņš tika ievēlēts trijās Saeimās.

Latvijas neatkarības periodā daudzi latviešu literātu darbi kļuva pieejami arī ārzemēs, kur tie tika pārtulkoti gan franču, gan itāliešu, gan japāņu un daudzās citās valodās.

Ar valsts izveidošanos arī teātriem pavērās jaunas attīstības iespējas. Neatkarības gados par teātriem sāka rūpēties valsts iestādes, pašvaldības un Kultūras fonds. Rīga kļuva par īstu teātru pilsētu, kur nozīmīgāko vietu ieņēma Nacionālais teātris. Tas godā turēja agrāko gadu tradīcijas. Eduarda Smiļģes vadītais Dailes teātris pievērsās modernās skatuves mākslas meklējumiem. Rīgas teātrus katru gadu apmeklēja apmēram miljons skatītāju. Visiecienītākās bija A.Brigaderes, Raiņa un R.Blaumaņa lugas.

Latvijas Nacionālā opera īsā laikā guva plašu atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Operā viesojās daudzi tolaik slaveni ārzemju diriģenti un dziedātāji. Arī ārzemju publikai bija pazīstami vairāki latviešu operdziedātāji kā Herta Lūse, Mariss Vētra un citi. Teātru un operu izrādes bija pieejamas katram, jo biļešu cenas bija mērenas.

Latviešu vispārējie dziesmu svētki bija valsts nozīmes notikumi. 1938.gada astotajos vispārējos dziesmu svētkos piedalījās ap 400 koru ar 17 000 dziedātājiem. Skatītāju skaits sniedzās simttūkstošos. Koru mūzika guva arī lielu popularitāti arī ārzemēs.