Kultūra un civilizācija

O. Špenglers uzskatīja, ka atsevišķās kultūrās cilvēkus saista ‘’kopīga pasaules izjūta un no tās izrietoša pasaules forma’’.

Šis pirmsimbols piešķir kultūrai savu stilu un savu vēstures iespēju īstenojuma formu.

Šis pirmsimbols pats sevi neīsteno ,jo tas mīt valsts formā ,reliģijā, mītos ,ētiskajos ideālos, glezniecībā, dzejā un zinātnē ,bet netiek caur tiem attēlots.

Tas ir neaptveramais, kuru nespēj attēlot arī jēdzieni. Tādējādi katra lielā kultūra ir izveidojusi slepenu pasaulizjūtas valodu, pilnīgi izprotamu tikai tam, kura dvēsele pieder pie šīs kultūras.

Kultūra ir kā dzīvs organisms, un šādu kultūru ir daudz. Tās norobežojas cita no citas. Tāpēc nav iespējama vienota vispārcilvēciska kultūra. Katrai kultūrai ir bērnība , jaunība, briedums un vecums.

Par galvenajiem O. Špenglers nosauca astoņas lielās kultūras:

Kā nākamo dzimstošo kultūru viņš minēja krievu Sibīrijas kultūru.

Katra kultūra pastāv aptuveni 1000 gadu, atkarībā no iekšējā dzives cikla.

Civilizācija ir kultūras pretstats. Pāreja no kultūras uz civilizāciju ir pāreja no radošā stāvokļa uz neauglību, kokainību un bojāeju.

Jebkuras augstākās domāšanas pirmsākumi ir pārdomas par nāvi.

Tajās O.Špenglers saskatīja reliģijas, dabaszinātņu un filozofijas sākumus.

Vakareiropas – ar Domu , kurā zem priestera rokām ik dienu atkārtojas Jēzus upurnāve.

Visa kultūras agri vai vēlu aizies bojā....lielās kultūras pirmatnējais fenomens reiz atkal būs zudis un līdz ar to arī pasaules vēstures izrāde, un visbeidzot cilvēks pats, un, vēl vairāk, augu un dzīvnieku esamība zemes virsū, zeme, saule un visa sauļu sistēma pasaule.’’