Kultūra un lasītprasme: gaisma sabiedrības attīstībā

Man ir 17 gadu, un es mācos lasīt. Tiesa, latīņu alfabēta burtus es apguvu jau pirmskolas vecumā un man atklājās brīnumu pilna pasaule, bet tikai krietnos pusaudža gados es sapratu, ka manu senču senči joprojām mūs visus uzrunā savā zīmju valodā. Viņu atstātās liecības, pilnas kultūras garojuma vēsta, par senu dzīves gudrību un ļauj ieraudzīt tik pierasto pasauli pavisam neredzētās krāsās. Man ir septiņpadsmit gadu, un es mācos lasīt šīs zīmes. Vēl nespēju saprast visu, bet kā piemēru mēģināšu atšifrēt to gudrību, kas iekodēta tikai trijās no tūkstošu tūkstošiem aizgājušo laiku liecībām: Divupes Ūras zikurātā, Senās Ēģiptes Heopsa piramīdā un Lielajā Sfinksā.

Ūras zikurāts – 3.gt.p.m.ē veidota pakāpjveidīga, saulē kaltētu ķieģeļu piramīda. Šī masīvā celtne, kas mūsdienu cilvēkam neko nenozīmē, divupiešiem bija sakrāla celtne. Ūras zikurāts, kas reprezentēja šumeru mitoloģijā aprakstīto kosmisko kalnu, simbolizēja dzīvību dodošos spēkus. Paskatoties uz mūsdienu pasauli, es saprotu, ka neviens netic, ka var pielūgt sev spēkus, bet Ūras zikurāts tika celts kā veltījums pilsētas sargātājiem dieviem un šumēru priesteri, svētnīcā, kas atradās pašā zikurāta augšā, veikdami reliģiskas mistērijas, tādā veidā saņēma spēku. Mezopotāmijas iedzīvotāji daudzas lietas uztvēra kā sakrālas un tāpēc arī šis zikurāts bija sava veida kults, kuram bija jānes svētība šumeriem.

Heopsa piramīda stāsta par Seno Ēģipti un ir vienīgā piramīda, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Lielā Sfinksa ir viens no Senās Ēģiptes simboliem.