Kultūras attīstība

Manuprāt, kultūras attīstību var attēlot spirālveida, jo kultūrai atrodoties nepārtrauktā attīstības procesā, mainījās apkārtējie faktori. Veicināja kultūru, bremzēja (apstādināja) vai regresēja. Civilizācijai progresējot, cilvēks arvien vairāk attīstīja pats sevi un pārveidoja apkārtējo vidi, cilvēkus un līdz ar to arī kultūru.
Akmens laikmetā kultūra ļoti lēni virzījās augšup, taču tas bija nozīmīgs sabiedrības posms. Cilvēki izgatavoja ieročus, sadalīja darbus (vīrieši gāja medīt, bet sievietes mājās pieskatīja bērnus un gatavoja ēst), veidojās ticības dievībām, rituāli un dejas, svētnīcas un zīmējumi uz sienām utt.
Viduslaikos kultūra progresēja tikai mākslas jomā (arhitektūra, mode, glezniecība – Leonardo da Vinči „Džakonda” un Mikelandželo). Taču regresēja medicīna (pūšļotāji, burvji), kari starp impērijām (Romas impērijas morālais pagrimums), dzimtbūšana un sasniegumi zinātnē praktiski nebija.