Kultūras veids Latvijā 1905 gada revolūcijā

1905. gadā Krievijas neveiksmes karā ar japāņiem pastiprināja visdažādāko Krievijas sociālo slāņu neapmierinātību ar patvaldību. Sākās gan stihiski, gan organizēti streiki, zemnieku nemieri, ebreju grautiņi, karaspēka daļu nepakļaušanās pavēlēm un terora akti, kas pārauga plašā revolūcijā – notika masveida sacelšanās pret valsts varu visā Krievijas impērijā, iekļaujot arī Baltiju. Latvijas lauku apvidos notika laukstrādnieku, galvenokārt muižas kalpu streiki ar ekonomiskām prasībām. Muižnieki savukārt kopā ar Krievijas karaspēka vienībām sāka nemiernieku arestus, pratināšanas un spīdzināšanas, kas savukārt izsauca zemnieku naidu un pretestību. Sākās vācu muižnieku un mācītāju īpašumu iznīcināšana, muižu un piļu dedzināšana. Tika likvidētas gandrīz visas lauku pašvaldības – pagastu valdes -, to vietā nodibinot vēlētus pašpārvaldes orgānus – rīcības komitejas. Līdz ar to arī Latvijas teritorijā pirmo reizi Eiropas vēsturē arī sievietēm tika piešķirtas vēlēšanu tiesības. Revolucionārā kustība turpinājās vairāk nekā gadu. Krievijas valdība sūtīja uz Baltijas guberņām īpašas karaspēka daļas – soda ekspedīcijas. Tūkstošiem zemnieku, inteliģentu, strādniecības un pilsonības pārstāvju tika nogalināti un izsūtīti trimdā; tūkstošiem atstāja...