Kursa darbs Finansu pārvaldībā Opcijas

Pēdējo gadu laikā derevatīvio darījumu nozīme ir ievērojami pieaugusi. Par to liecina arī statistikas dati. Piemēram Vācijas un Šveices termiņdarījumu biržā Eurex apgrozījums kontraktu skaita ziņā no 1990 gada līdz 1999 gadam ir pieaudzis apmēram 55 reizes. Šo skaitli veido indeksu opcijas, akciju opcijas, opcijas uz nākotnes līgumiem un nākotnes līgumi. Jaunākie dati arī apstiprina šo tendenci, jo 2000 gada pirmo mēnešu rādītāji pārsniedz attiecīgos iepriekšējā gada rādītājus.

Neuzskaitot visas opciju pielietojuma iespējas dažādās jomās tām ir liela nozīme finansu tirgu stabilitātē. Ar derivatīvajiem finansu instrumentiem ir iespējams atsevišķas riska pozīcijas nodrošināt vai arī panākt pretēju efektu. Sākotnēji šo darījumu mērķis bija nodrošināties pret risku. Šādā veidā tie stabilizē finansu institūcijas un tādejādi arī finansu tirgus. No otras puses šie instrumenti var tikt izmantoti spekulatīvos nolūkos. Darījumus spekulācijas nolūkos veicina attiecīgo tirgu svārstības un arī sviras efekts, kas ir kopīgs šāda veida instrumentiem. Attiecīgi ieņemot kādu no šo instrumentu pozīcijām darījuma partneri uzņemas tirgus cenu svārstību risku(akciju kursi, indeksi, valūtas kursi). Rezultātā pie noteiktām svārstībām vienam no darījuma partneriem var rasties zaudējumi pozīciju slēdzot. Šādā situācijā tiek panākts tirgus stabilizācijai pretējs efekts.

Šī darba mērķis ir izskatīt opciju būtību un pielietojuma iespējas. Darba veikšanā pamatā informācija tika izmantota no grāmatām par opciju teoriju un no Vācijas interneta saitēm.

1.4.2 Īsā pirkuma opcijas pozīcija (Short call). 7

1.4.3 Garā pārdevuma opcijas pozīcija (Long put). 8

1.4.4 Īsā pārdevuma opcijas pozīcija (Short put). 8

Atšķirībā no kases darījumiem termiņdarījumos darījuma slēgšana un tā izpilde laika ziņā nesakrīt. Vācijā kases darījumu izpildes termiņš ir 2 dienas. Termiņdarījumos tas tiek noteikts atšķirīgi konkrētajā situācijā. Atkarībā no tā vai vienam no līgumslēdzējiem ir izvēles tiesības uz līguma izpildi vai nē izšķir noteiktos un norunātos termiņdarījumus. Pie tam atsevišķi vēl izdala standartizētos un nestandartizētos termiņdarījumus.

Nākotnes līgums (Future) – arī nākotnes līgums pieder noteiktiem termiņdarījumiem, kuriem ir stingri noteikts līguma izpildes termiņš. Atšķirībā no forvarda līguma nākotnes līgums ir standartizēts līgums ar kuriem darījumi var notikt biržās. Nākotnes līgums ir vienošanās, kas satur noteikta skaita konkrētu finansu instrumentu, tā cenu un vēlāku standartizētu līguma izpildes termiņu. Darījumi ar nākotnes līgumiem praktiski nav saistīti ar izpildes risku.

Opcijas pieder termiņdarījumu grupai. Termiņdarījumos slēdzot līgumu vienojas ar kādiem noteikumiem līgums jāizpilda pēc konkrētā termiņa notecēšanas. Termiņdarījumi iedalās noteiktos un norunātos. Norunātajos termiņdarījumos līguma partneris var izvēlēties veikt darījumu vai nē. Turpretī noteiktajos termiņdarījumos nevienam no darījuma partneriem nav izvēles tiesības attiecībā uz līguma izpildi.

Opcijas pieder pie norunātajiem termiņdarījumiem, jo vienam darījuma partnerim ir tiesības opciju vai nu izmantot vai nē. Līguma partneris, kuram pieder šis tiesības ir opcijas pircējs. Opcijas pārdevējam ir jāpakļaujas opcijas pircēja lēmumam. Opcijas pārdevēju sauc arī par opcijas turētāju. Attiecībā uz līguma saturisko veidojumu opcijas iedala standartizētās un nestandartizētās. Standartizētajām opcijām ir vienotas kontrakta specifikācijas, kā piemēram opcijas darbības termiņš, kontrakta apjoms, bāzes cena. Standartizēšana ir priekšnosacījums, lai darījumi ar opcijām varētu notikt biržās. Turpretī tā sauktās OTC opcijas (ower the counter) ir noteiktas balstoties uz darījuma partneru individuālu vienošanos atbilstoši darījuma partneru vajadzībām.