Kursa darbs uznemejdarbības ekonomikā

Kursa darbā tika apskatīta, analizēta un aprēķināta uzņēmuma „Viens”(nosaukums mainīts) peļņa un tās rādītāji, kā arī rentabilitāte.

Darbā tiek aprakstīti rentabilitātes rādītāji, jo šie koeficienti parāda, cik efektīvi uzņēmums strādā. Rādītāji atspoguļo patērētos līdzekļus vai realizētās produkcijas apjoms. Nobeigumā ir sniegti secinājumi un dotas rekomendācijas uzņēmējdarbības efektivitātei.

Peļņas triviālākā definīcija: peļņa ir ieņēmumu un izdevumu starpība. Šī definīcija izsaka peļņas reālo aprēķinu, bet tā neatsedz peļņas teorētisko saturu un tās avotus.

Peļņas un riska blakus pastāvēšana un saistība jau sen praksē ir pierādīta. Uzņēmējam uzsākot komercdarbību jārēķinās ar risku, kas saistīts ar ražošanas procesu. Lai gūtu peļņu, uzņēmējiem, kā arī investoriem ir jārēķinās ar augsta riska pakāpi. Būtībā no šī tēzes varam izvirzīt vēl vienu peļņas definīciju, t.i. , peļņa ir maksa uzņēmējdarbībā pastāvošo risku.

Liela nozīme peļņas gūšanā ir tehniskajam nodrošinājuma un progresam. Tehnikas progress palīdz samazināt ražošanas izmaksas, līdz ar to palielinās starpība starp parastajām jeb normālajā ražošanas izmaksām un zemākajām ražošanas izmaksām. Šī starpība veido peļņas saturu. Varam secināt, jo jaudīgāka, jaunāka un attīstītāka tehnoloģija, jo lielāka iespēja samazināt ražošanas izmaksas, jo lielāka iespēja paaugstināt peļņas pakāpi.

Pēc K. Marksa darbvērtības teorijas, peļņa ir pārvērsta virsvērtības forma, jeb, saražotā un tirgū realizētā virsvērtība. Virsvērtība savukārt rada virsdarbs, neapmaksātā darba daļa, ekspluatācijas konkrētais darbs. Varam secināt, ka pēc K. Marksa domām, darbs un vienīgi darbs ir vērtības, virsvērtības un līdz ar to peļņas tiešais avots. Pilnīgi tiek ignorēts dabas resursu, kapitāla ( konstanta kapitāla, pēc K. Marksa terminoloģijas, jeb ražošanas līdzekļu bez daba resursiem) un uzņēmēju spēju ražīgais spēks.

No valsts aspekta skatoties, valsts ar savu ekonomisko politiku var veicināt peļņas gūšanu, kā arī ierobežot tās lielumu un stimulējošo spēku.

Bruto peļņa peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir neto apgrozījuma pārsniegums pār pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām. Bruto peļņa bieži vien tiek uzskatīta par peļņas vai zaudējumu aprēķina svarīgāko starprezultātu. Šis rādītājs atspoguļo uzņēmuma cenu politiku un ražošanas darbības efektivitāti. Ja bruto peļņa pieaug produkcijas cenu paaugstināšanās rezultātā, tad uzņēmums var kļūt konkurences nespējīgs un var samazināties tā apgrozījums.

Tirgus ekonomikas apstākļos tas ir svarīgākais uzņēmuma rādītājs, kas atrodas uzņēmuma vadītāju un finanšu tirgus redzeslokā. No tā dinamikas ir atkarīga uzņēmuma eksistence un darbavietu skaits. Uzņēmumā iegūtā neto peļņa tiek sadalīta atbilstoši dalībnieku gada kopsapulces lēmumam. Peļņas sadales rezultātus var atspoguļot divējādi: peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārskatā par nesadalīto peļņu.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir atskaites dokuments, kas kopā ar bilanci veido uzņēmuma gada pārskatu, kā arī tas ir pamats uzņēmuma budžeta veidošanai nākamajam periodam. Tajā tiek atspoguļots uzņēmuma darbības ekonomiskais rādītājs iepriekšējā periodā. Šis aprēķins parāda ar nodokli apliekamās peļņas daļu un rādītājus, kuri šo daļu samazina vai palielina.