Kurzeme: Latvijas rietumu novada vēstures un kultūras pārskats

Ģeogrāfiski Kurzeme sastāv no Piejūras zemienes, Ziemeļkursas, Rietumkursas un Austrumkursas augstienes un Kursas zemienes. Augstienēs daudz gleznainu vietu. Upes te izgrauzušas dziļas gravas, no pauguriem paveras tāli skati.

Administratīvi šobrīd Kurzemē ietilpst Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Tukuma rajons.

Talsi robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Tukuma rajonu. Šo pilsētu skaistuma, kā arī ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu dēvēt par Ziemeļkurzemes sirdi, jo tajā daļā, ko norobežo Abava, Venta un Slocene, mērot gan R A, gan Z D virzienā, Talsi ir gandrīz vidū.

Dabas apstākļu ziņā Talsu rajons ir viens no daudzveidīgākajiem Latvijā . Tas iesniedzas 4 fizioģeogrāfisko rajonu 10 novados. Tā mūsdienu reljefs veidojies senā kontinentālā segledāja un Baltijas jūras stadiju ūdeņu darbības rezultātā. Senākā reljefa forma ir Vanemas pauguraine ar 174,9m virs jūras līmeņa ausgsto Kamparkalnu, kuru pirms vairāk nekā 13000 gadiem noguldījis un sabīdījis pēdējais segledājs. Šļūdoņa noguldītā pamatmorēna un sakrokotie ledus kušanas ūdeņu nogulumi izveidojuši lēzeni viļņoto, 40 60 m augsto Dundagas pacēlumu, bet ledus ūdeņu straumes izgrauzušas jauko Abavas senleju. Ventas mēlei izzūdot no Kursas zemienes, ledājūdeņu lokālo baseinu un Baltijas ledusezera vietā radās smilšainie Ugāles un Pieventas līdzenumu apvidi.

Segledājs atnesis no Baltijas jūras dibena un Skandināvijas ļoti daudz laukakmeņu, no kuriem daudzi sasniedz dižakmeņu izmērus. Rajonā atrodas 1/5 daļa no visiem Latvijas dižakmeņiem (ap 200).

Rajonā ir 56 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha un 33 ūdenskrātuves (tai skaitā – 23 dzirnezeri), kā arī vairāk nekā 140 upes un strauti.

Pirmie cilvēki šajā apvidū apmetās aptuveni pirms 4500 gadiem. Pētījumi Purciema apmetnē liecina, ka tie bija somu ugru priekšteči.

Rūpes par dabas saglabāšanu 8% no kopplatības ir pakļauti īpašai aizsardzībai. Valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 200 koku, 6 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti , 472 vēstures un kultūras pieminekļi, 77 arheoloģiskie pieminekļi (36 no tiem ar republikas nozīmi), 42 parki un 2 dendroloģiskie stādījumi.

Pilsēta uz deviņiem pakalniem, kā mēdz dēvēt Talsus, rakstos pirmo reizi minēti 1231.g., taču, kā liecina arheoloģiskie izrakumi, seno kuršu pils Talsu pilskalnā slējusies jau 10.gs. Tā bijusi kuršu Vanemas novada centrs.

Talsu kalnu nosaukumi: Baznīckalns, Dzirnavkalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Pilskalns, Sauleskalns un Tiguļa kalns.

Talsi ir pati paugurainākā Latvijas pilsēta. Kopgarums visām kāpnēm, kas savieno Talsu paugurus ar ielejām tuvojas kilometram. Arī gleznainu skatu ziņā, kā arī sakoptībā Talsi varētu būt pirmajā vietā Latvijas pilsētu vidū. Te ir daudz arhitektūras un vēstures pieminekļu.