Kvalificēts un izglītots darbaspēks – mūsdienu darba tirgus prasības

Pirms dažiem gadiem tikai retais prata lietot mobilo telefonu un telekarti, bet šodien tā jau ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Vai kvalificēti un izglītoti darbinieki arī ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa?

Tiem, kam nav vajadzīgo iemaņu un atbilstošas izglītības, ir daudz grūtāk atrast darbu. Un, tā kā alga ir atkarīga no veiktā darba kvalitātes, tad augstāku atalgojumu saņems tie, kuriem ir labāka izglītība.

Pilnveidojoties tehniskajām iespējām, arvien mazāk paliek tādu darba veidu, kurus var veikt bez speciālas apmācības. Attīstoties valsts ekonomikai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits, jo daudz efektīvāk var izmantot tehniku.

Reizēm cilvēki, kas spēj un grib strādāt, tomēr ir bez darba. Par darba spējīgiem cilvēkiem uzskata tos cilvēkus, kas ir darba spējīgā vecumā ( no 16 gadiem līdz pensijas vecumam ), nav invalīdi un strādā vai meklē darbu. Ja darba spējīgs cilvēks nestrādā, bet meklē darbu, tad viņu sauc par bezdarbnieku. Tos cilvēkus, kas nestrādā un darbu nemeklē, par bezdarbniekiem neuzskata. Darba meklētāju skaitu attiecībā pret visiem darba spējīgiem sauc par bezdarba līmeni. To mēra procentos, jo augstāks valstī ir bezdarba līmenis, jo zemāks ir iedzīvotāju dzīves līmenis.

Tiem cilvēkiem, kuri nestrādā, bet reģistrējušies Nodarbinātības valsts dienestā kā darba meklētāji, valsts 9 mēnešus maksā bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsts ir mazāks par minimālo algu, tādēļ cilvēkiem ir grūti ar to iztikt.

IVO: Sveiks, Paul! Ko tu tik domīgs pēti sludinājumus?

PAULS: Sveiks, Ivo! Mani jau pirms mēneša atlaida no darba autoservisā.