Kvalitātes vadības sistēma
Jēdzienu „kvalitāte”, „vadība” un „sistēma” skaidrojums un to savstarpējā mijiedarbība.
Kvalitātes attīstību veicinošie un kavējošie faktori.
Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas būtiskākie aspekti.
Nobeigums.
BibliogrĀfija. 9ievads.
Par darba mērķi autors izvirzīja izpētīt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas būtiskākos aspektus un atklāt faktorus, kas veicina un kavē šīs sistēmas ieviešanu.
Hipotēze: Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana būtiski uzlabo ne vien uzņēmuma finansiālos rādītājus, bet arī apkalpošanas servisu, kas veicina klientu vajadzību apmierināšanu.
Uzstādītā mērķa sasniegšanai darba autors izvirzīja sekojošus uzdevumus:
1. izpētīt ekonomiska rakstura literatūru un citus avotus par kvalitātes vadības sistēmu;
Darba struktūra. Darbs ir izklāstīts uz 9 lapām un satur 3 nodaļas. Izmantoto literatūras un citu informācijas avotu skaits – 6.1. Jēdzienu „kvalitāte”, „vadība” un „sistēma” skaidrojums un to savstarpējā mijiedarbība
Lai mēs varētu runāt par kvalitātes vadības sistēmu kā par kompleksu parādību, vispirms ir atsevišķi jāizpēta jēdzienus, kuri veido kvalitātes vadības sistēmas būtību, proti:
Kvalitāte tiek vērtēta ar rādītāju sistēmu, kuri ir iefiksēti normatīvajā uzziņu dokumentācijā :
1. Nozīmes (funkcionālie) rādītāji raksturo produkcijas īpašības, kuras nosaka galvenās funkcijas un kuru izpildei tā ir paredzēta, un nosaka arī tās pielietošanas jomu.
2. Drošības rādītāji atspoguļo ilgmūžības, darbspējas, saglabāšanas un labošanas spējas.
3. Ergonometriskie rādītāji, kuri raksturo „cilvēks – izstrādājums – vide” sistēmas izmantošanu un ievēro cilvēka higiēniskās (gaisma, temperatūra, starojums, vibrācija, troksnis), antropometriskās (izstrādājuma konstrukcijas atbilstība cilvēka ķermeņa izmēriem un formām, atbilstība cilvēka svara sadalījumam), fizioloģiskās (izstrādājuma konstrukcijas atbilstība cilvēka spēka un ātruma iespējām) un psiholoģiskās īpašības (izstrādājuma atbilstība informācijas uztveršanas un pārstrādes iespējām).
4. Ekonomiskuma rādītāji nosaka izstrādājuma pilnību pēc materiālo, degvielas – enerģētisko un darba resursu līmeņa tā ražošanai un ekspluatācijai.
5. Estētiskie rādītāji raksturo izstrādājuma informatīvi māksliniecisko izteiksmīgumu (oriģinalitāte, stila atbilstība, atbilstība modei), formas racionalitāti (formas atbilstība iepriekšparedzējumam, konstruktīvai risināšanai, izgatavošanas tehnoloģijas īpatnībām un izmantojamiem materiāliem), kompozīcijas vienotību (plastiskums, grafisku, vizuālu elementu sakārtojums).
6. Tehnoloģiskuma rādītāji attiecas uz tādām izstrādājuma konstrukcijas īpašībām, kuras nosaka tā pielāgošanos pie optimālu izdevumu sasniegšanas uzdoto kvalitātes rādītāju lielumu ražošanas, ekspluatācijas un atjaunošanas procesā.
7. Standartizācijas un unifikācijas rādītāji atspoguļo izstrādājuma piesātinātību ar standartiem, unificētām un oriģinālām sastāvdaļām.
8. Patentu – tiesiskie rādītāji raksturo izstrādājumā izmantoto tehnisko risinājumu patentēšanas biežuma aizsardzības pakāpe, kas nosaka tā konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.
9. Ekoloģiskie rādītāji nosaka kaitīgu iedarbību līmeni uz apkārtējo vidi izstrādājuma ekspluatācijas procesā.
10. Drošības rādītāji raksturo produkcijas īpatnības, kuras nosaka cilvēka (apkalpojošā personāla) drošību un citu objektu drošību.
Vadība – tā ir 1.) apzināta, mērķtiecīga subjektu un vadības orgānu iedarbība uz cilvēkiem un ekonomiskajiem objektiem, kas tiek īstenota ar mērķi virzīt to darbības un gūt vēlamos rezultātus; 2.) liels augstāk stāvošu vadības orgānu iedalījums, departaments .
Savukārt sistēma tulkojumā no grieķu valodas systema nozīmē „no daļām savienotais”. Tā ir kategorija, kas apzīmē objektu, kas organizēts vienoti un kur sakaru enerģija starp sistēmas elementiem pārsniedz to sakaru enerģiju ar citiem sistēmas elementiem, uzdod sistemātiskās pieejas onkoloģisku kodolu .
