Kvazimodo dzīvesstāsts

Kvazimodo tika atrasts atradeņu silītē. Cilvēki, kas viņu ieraudzīja, nespēja noticēt, ka tas ir bērns, jo viņš bija ļoti neglīts un izskatījās, ka viņam ir tikai viena acs, jo otrai priekšā bija kārpa. Jau no mazotnes cilvēki viņu nevarēja ciest, bet garīdznieks Klods Frolo viņu paņēma aizgādībā.

Zvaniem viņš veltīja visu savu mīlestību un bija devis tiem pat vārdus, bet tie bija arī vaininieki Kvazimodo kurlumam, jo tieši to dēļ viņš bija tāds kļuvis.

Kādu vakaru viņš kopā ar savu audžutēvu gribēja nolaupīt skaisto Esmeraldu, bet viņu plānu „izgāza” Fēbs. Par to Kvazimodo tika aizvests uz tiesu. Tā kā viņš bija nedzirdīgs, viņu notiesāja, jo atbildēja uz nepareizajiem jautājumiem. Viņš tika sists, bet pēc tam atstāts, lai citi var par viņu pasmieties. Cilvēki neapžēlojās pat tad, kad notiesātais lūdza, lai kāds iedod padzerties, bet pārējos tas tikai sasmīdināja. Tad atnāca Esmeralda, un zvaniķis nodomāja, ka viņa arī ir atnākusi tikai pasmieties, jo viņš bija gribējis čigānieti nolaupīt, bet izrādījās, ka Esmeralda deva viņam dzert, un Kvazimodo nobira asara par meitenes žēlastību. No tās dienas zvaniķim bija vēl kāds, ko mīlēt.

Frolo pamanīja, ka Kvazimodo ir mainījies un ka dažreiz viņa acīs var saskatīt pat kaut ko cilvēcīgu, viņš arī nepievērsa vairs tik lielu uzmanību zvaniem.

Tad nāca liktenīgā diena, kad nu bija jāglābj Esmeralda no karātavām.