Laboratorijas darbs "Tieša mērīšana"

Mērīšana – mērāmā lieluma salīdzināšana ar lielumu, kas pieņemts par vienu vienību.

• tiešā mērīšana ir tad, kad mērskaitli nolasa no mērinstrumenta (piemēram: no lineāla, ampērmetra);

• netieša mērīšana ir tad, kad mērskaitli dabūjam no formulām aprēķinu ceļā (piemēram: v = s : t, kur v – netiešā mērīšana, s un t – tiešā mērīšana).

Patiesā vērtība – piemīt dotajam ķermenim (piemēram: lineāls), to precīzi izmērīt nevar, jebkuram mērinstrumentam būs kļūda.

• sistemātiskās kļūdas (regulārās)( apzīmējums). Piemēram, ampērmetram sistemātisko kļūdu aprēķina pēc sekojušās formulas:

precizitātes klase, In – visa skala, 100 – iedaļu skaits.

• gadījuma kļūdas (S – apzīmējums). Šo kļūdu izsauc: detaļu defekti, no kāda leņķa skatāmies uz mērinstrumentu, vibrācijas. Elektroniskiem mērinstrumentiem – sprieguma maiņa. Gadījuma kļūdu aprēķina no varbūtības teorijas.

• Rupjās kļūdas: piemēram mēram 10 reizes, astoņas no kurām ir aptuveni vienādas, bet pārējās divas šķietami atšķīrās. Tad šajā gadījumā tos divus mērījumus neņemam vērā.

, kur n mērījumu skaits, x = mērskaitlis, vidējā vērtība;

, kur stjudenta koeficents, varbūtība, n mērījumu skaits.

Izpildot šo laboratorijas darbu, es iemācījos strādāt ar bīdmēru, mikrometru un mikroskopu. Agrāk to nekad nedarīju, jo nebija vajadzības.

Iegūtie tabulārie rezultāti gandrīz sakrita, nebija tādu, kuri krietni atšķirtos viens no otra. Laboratorijas darbā detaļa bija mērīta 5 reizes un visas 5 reizes rezultāti bija aptuveni vienādi. Bet vienalga mēs ieguvām aptuvenu skaitli, ar mērījuma kļūdu. Jāievēro, ka visi aprēķini ar aptuveniem skaitļiem jāveic tā, lai nesamazinātu eksperimenta precizitāti. Kļūdas arī ir pieskaitāmas pie noapaļotiem skaitļiem.