Lāčplēsis: latviešu varoņepos un tā tēmas

Baltijas dievi sabrauca Pērkona pilī, kur mūžīgā gaisma un nemitīga priecība valda, klausīties Likteņa tēvu Sapulcē Dievi solījās cīnīties pret ticības nesējiem, sargāt savu tautu un zemi. Sapulcei jau ejot uz beigām Staburadze dieviem nāca klajā ar vēsti, ka esot viņa redzējusi divas raganas iemetot bluķi ar cauru vidu atvarā. Viņa izvilkusi bluķi un vidū atradusi jaunekli, kuru ienesusi kristāla pilī atdziedināt. Tikla dzirdot stāstu Staburadzi apvainoja, ka tai vajagot tikai jaunekli, kuru apmīļot. Pērkons pateica ka raganas atvarā meta Lāčplēsi, Lielvārda dēlu, kuram būs jāiet caur dažādām dzīves likstām lai piepildītu savu varoņa mūžu. Ar to sapulce arī beidzās.

Kādas dienas rītā Lāčplēsis kopā ar savu tēvu – Lielvārdes kungu, pastaigājoties runāja par dieviem un to spēkiem, kad nolēma atpūsties. Pēkšņi no krūmiem izskrēja lācis, kurš pēkšņi skrien virsū Lāčplēša tēvam. Lāčplēsis glābdams tēvu lāci pārplēsa pušu kā tādu mazu jēriņu. Lāčplēša spēks izskaidrojams ar to ka kāds vīrs Vaidelots bērnībā bija atradis Lāčplēsi pie lācenes zīžot tās pienu. Tā nu vīrs atnesis Lāčplēsi pie Lielvārdes kunga tā audzināšanā, un pats aizbraucis. Pēc atgadījuma ar lāci Lāčplēsis nolēma doties uz Burtnieku pili zinības gūt. Pa ceļa viņš bija iegājies arī pie Aizkraukles pils kunga, kura pilī viņš sastop Spīdalu Aizkrauklieša meitu, kura izrādījās ragana un nu vēlēja Lāčplēsim ļaunu. Spīdala mēģināja atbrīvoties no Lāčplēša iemetot viņu velna bedrē, no kuras viņu izvilka Staburadze. Pamostoties viņš iepazinās arī ar vienu no Staburadzes daiļajām meitiņām – Laimdotu, kura ieguva Lāčplēša sirdi. Turpinot ceļu Lāčplēsis ceļā iegūst sev jaunu draugu –Koknesi, ar kuru viņš dodas uz Burtnieku pili pēc zināšanām.

Kangaru kalnos Kangars ar Spīdalu plāno atriebties Lāčplēsim līdz viņus pārsteidz viesis no Vāczemes – ditrihs, kurš atrbraucis lai sludinātu kristus mācību un tirgotos Baltijas ostās.