Lāčplēsis: literatūras un vēstures analīze

Lāčplēsis devās stalts uz slaveno Burtnieku pili mācīties gudrības. „Sveicini no Lielvārda Burtnieka kungu, tad tevi tur uzņems laipni. Tur tu mācīsies septiņus gadus.” Noklausījies tēva mācību tas vairogu vicinot, aizjāja projām.

Kādā pilī Aizkrauklis sēdēja pie galda ar savu meitu Spīdalu. Aizkrauklis jautāja viņai, kur viņa ņēma šīs krelles un gredzenus? Spīdala teica, ka viņai tās dod vecā kūma. Ļaudis runā, ka vecā kūma ir ragana un baro pūķi ar cilvēka gaļu. Spīdala nosarkusi skatījās pa logu un ieraudzīja kā jauns kareivis iejāj pa vārtiem. Tā kā Aizkraukles pils atrodas ļoti tālu atrodas no ļaudīm, tad reti bija kāds nācis pie viņiem ciemos. Nobrīnījies par šo negaidīto viesi pat Aizkrauklis piegāja pie loga. Pagalmā stāvēja Lāčplēsis. Lāčplēsis sveicināja kungu, teikdams, ka viņš ir ceļā uz Burtnieku pili. Viņš lūdza Aizkrauklim nakts mājas un tas viņam atļāva. Kopā ar Aizkraukli tas gāja iekšā un pretī tiem Spīdala gāja. Kareivis notrīcēja, ieraudzīdams tik skaistu būtni. Spīdala runāja ar Lāčplēsi līdz Aizkrauklis vēlēja tai ciemiņu pabarot un apguldīt.

Pusnaktī Lāčplēsis atvēra logu, elpodams svaigu gaisu, redzēja kā skrien ēnas. No rīta tas Aizkrauklim teica, ka pabūs vēl te dažas dienas. Vakarā visi gāja gulēt, bet Lāčplēsis izskrēja ārā, apsēdās pie krūma un sāka novērot. Te pēkšņi no mājas iznāk Spīdala melnās drēbēs. Tā sēdās kādam bluķim virsū, sētmalā, teikdama burvju vārdus tā aizlidoja. Lāčplēsis nelaimīgs devās iekšā, jo gribēja viņš arī tos jodus redzēt. No rīta, staigājot pa sētsvidu, Lāčplēsis ieraudzīja bluķi ar vidū izdobtu caurumu. Tajā caurumā varēja viegli ielīst cilvēks. Lāčplēsis uzreiz izdomāja, ka šovakar viņš tur tai caurumā ielīdīs un lidos Spīdalai līdzi. Pusnaktī, ielīdis bluķī, Lāčplēsis gaidīja Spīdalu. Tā izgāja uzsēdās bluķim virsū un aizlidoja pāri Aizkraukles mežiem.

Spīdala nolaidās „Velna bedres kalnā ” pēc ilga lidojuma. Atstādama bluķi kalna galā, tā gāja Velna bedrē ar vēl divpadsmit raganām. Lāčplēsis atjēdzies gāja tajā bedrē arī iekšā. Tur bija liels katls, kurā vārījās vakariņas. Iedamas tālāk, katra ragana sasmērēja acis ar zālēm un tām uzreiz acis palika gaišākas. Lāčplēsis paslēpies aiz zālēm kaktā vēroja tās. Viņš meklēja Spīdalu, bet nevarēja pazīt, jo visas bija vienādas. Ejot tālāk viņš arī sasmērēja acis ar zālēm. Un tagad katlā tas redzēja bērnu rociņas, nevis desas. Visām raganām bija daudz visādu rotu. Tad katra ragana izsauca sev kundziņu un gāja prom uz citu istabu. Beigās galvenā ragana sauca un izleca ārā Līkcepure –jodu un raganu virsaitis. Viņš jautāja, vai viss ir gatavs. Ragana atbildēja: „Jā! ”