Laika trūkums

Pēdējā laikā pieķēru sevi pie domas, ka ļoti bieži aizbildinos ar laika trūkumu. Tas patiešām izraisa lielu stresu, tāpēc bija milzīga interese izpētīt, kā ir ar citiem cilvēkiem un kā viņi tiek ar to galā. Apkopojot rezultātus, tie bija ļot mainīgi. Ir cilvēki, kas ir ļoti aizņemti un rautin raujas, lai visu paspētu, bet ir arī tādi, kas nesūdzas par laika trūkumu.

Veicot rezultātu pārskati, nonācu pie secinājuma, ka vecumā līdz 13 gadiem, bērniem laika netrūkst. Tie visu varot paspēt un nesūdzas par stresu, neizdarīto darbu dēļ. Tomēr vecumā pēc 13 gadiem parādās problēmas ar to, lai visu pagūtu. Bērni sāk iet lielajā skolā un tiek uzdoti vairāk mājas darbu, tāpat bērni sāk nodarboties ar ārpusskolas aktivitātēm un ātrāk nogurst. Visizteiktākais laika trūkums vecumā līdz 19 gadiem ir 16 17 gadu periods. Tas jauniešiem ir ļoti nozīmīgs gan skolā, gan ārpus tās. Šis ir laiks, kad jaunieši „pārvēršas” par pieaugušajiem, un tas ir ļoti smags. Jauniešus satrauc skola, sāk veidot nopietnākas attiecības ar pretējo dzimumu, draugi, sports/mūzikas skolas/mākslas nodarbes utt. Tas viss bieži ir par daudz, un stress par nepadarīto var pāriet depresijā, kas jau ir daudz nopietnāk. Sešpadsmitgadniekus ļoti uztrauc pilnīgi viss un bieži mēs nespējam izveidot tādu kā sarakstu ar svarīgāko un ne tik svarīgo. Tas ir ļoti noderīgi, jo tad var ieplānot laiku, ko jaunieši arī nepieprot. Tie nepievērš lielu vērību dienas, nedēļas, pat mēneša plānošanā, jo ir vieglprātīgi un dzīvo šodienai. Tomēr ,cilvēkiem paliekot vecākiem, tie spēj mazliet saplānot darbus, kaut daudzi vēl arī 19, 20 un pat 30 gados sūdzas par neorganizētību. Pārlasot atbildes uz šādiem jautājumiem :

1.Vai tev ir tādi brīži, kad vienkārši nav laika kaut ko padarīt?