Laime: kas padara cilvēku dzīvi piepildītu un jēgpilnu

Manas rūpes pēc skaita nav daudz, pareizāk, tās ir ļoti maz. Man rūp tikai tas, kas ir saistībā ar mani, pārējais man ir svešs.

Jāsāk ar Maslova piramīdu – visvairāk man rūpētu tas, kas šajā piramīdā ir uzsvērts kā galvenais – tās būtu fizioloģiskās vajadzības, drošība, sociālās vajadzības utt. Pēc tam tikai sekotu garīgās vajadzības.

Primārās vajadzības un rūpes man ir par fizioloģiskajām vajadzībām, jo bez tām nebūtu rūpes par garīgajām vajadzībām – ja nebūsi ēdis vairākas dienas, par Pikaso gleznām nejūsmosi. Visvairāk man rūp tas, vai esmu paēdis un izpildījis citas fizioloģiskās vajadzības. Tad seko sekundārās vajadzības – rūpes par savām atzīmēm ja tās ir sliktas, arī es jūtos slikti. Tas noved pie to, ka man rūp arī mans garastāvoklis. Man rūp mana ģimene – māsas, māte, tēvs un pat suns. Negadījuma gadījumā es ļoti uztrauktos un pārdzīvotu. Ģimene ir mans atbalsts, bez tās kaut ko paveikt būtu neiespējami. Man rūp arī mani draugi – bez tiem es justos viens, dzīvei nebūtu tādas krāsas.

Vispār jau esmu diezgan egoistisks, jo manas vajadzības man rūp vairāk, piemēram, rūpes par manu un citu vajadzībām būtu šādā proporcijā – 30:70.

Egoisms ir instinkts, kas vēl nav un nebūs apspiests.