Lapsa: sugas apraksts un raksturīgās īpašības

Lapsa pieder pie suņu dzimtas plēsējiem. Lapsa ir kažokzvērs. Ķermenis slaids (gar. 85 – 60 cm). Apmatojums biezs, ar atīstītiem akotmatiem un biezu pavilnu. Mugura, sānu un aste gaiši ruda līdz sarkanbrūna. Pakakle, krūtis, arī astes gals balts, vēders pelēk balts (reizēm ar melnu joslu). Melni laukumi arī uz kājām, melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas līdzīgas neliela suņa pēdām, to nospiedumi veido pilnīgi taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (gar. apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu.

Ziemā lapsas ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsu pat varētu nosaukt par nometnieku. Lapsa ir aktīva visu gadu. Medī biežāk krēslā un naktī. Sliktā laikā un lielā salā lieu diennakts daļu pavada alās un dažādās, dabiskāas slēptuvēs. Ļoti uzmaanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību (redze attīstīta daudz vājāk). Medību laikā lieiski māk izmntot visas dabiskās aizsega iespējas. Pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un pa meža aizsegā, bieži apstājās un novērtē situāciju apkārtnē. Tā samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā. Lapsa pārsvarā dzīvo ģimenē. Vairošanās midzeni iekārto pamestās āpša, jenotsuņa alās, vai tamlīdzīgās slēptuvēsb, bet interesanti ir ts, ka lapsa pati alas nerok.