Lapsa
Zīdītāju klase -Plēsēju kārta -Suņu dzimta.
Grūsnība ilgst vidēji 52 (no 49 līdz 58) dienas. Riesto februārī - martā (riesta kulminācija Latvijā - februāra nogalē). Neraugoties uz to, ka riesta perioda sākumā katrai mātītei zināmu laiku seko vairāki tēviņi, kuri cits ar citu laiku pa laikam izkaujas, lapsas ir monogāmas - mātīte atdodas tikai vienam sekotājam, ar kuru uz vienu sezonu izveido stabilu pāri. Lapsēni piedzimst maijā vai jūnija sākumā. Pārojās tās katru sezonu, tas ir katru gadu.
Vecāki ļoti rūpējās par mazuļiem. Tie nelaidīs klāt alai nevienu. Ne dzīvnieku, ne cilvēku. Ja lapsa redz ka kāds tuvojas alai tā uzbrūk. Lapsa ir gatava uz visu, lai aizstāvētu savus mazuļus. Līdz pusotra mēneša vecumam māte tos neizlaiž ārā no midzeņa, taču vēlāk tos jau pakāpeniski palaiž brīvībā.
Lapsas izdzīvo ļoti daudzas, taču dažas no tām nokož vilki, nomedī cilvēki vai arī tām ir kādas infekcijas un tās nomirst.
Skaits metienā visbiežāk - 4 līdz 6 (var būt arī vairāk), jaundzimušo svars - aptuveni 90 gr, garums - 14 - 15 cm.
Mazuļu krāsa ir līdzīga zemei, tāpēc tos ir grūti pamanīt, un tie ir labāk pasargāti no briesmām.
Acis lapsēniem atveras pēc apmēram divām nedēļām. Līdz pusotra mēneša vecumam mazuļi gandrīz visu laiku uzturas midzenī un pārtiek tikai no mātes piena, pēc tam viņi pakāpeniski pāriet uz gaļas barību un aizvien biežāk sāk parādīties ārpus alas, rotaļāties cits ar citu un ar vecāku atnestiem pusdzīviem dzīvniekiem, tādejādi apgūstot nogalināšanas mākslu. Četru mēnešu vecumā jaunie lapsēni kļūst patstāvīgi, izirst saites arī starp viņu vecākiem.
Dzimumgatavību gan tēviņš, gan mātīte sasniedz vienā vecumā – desmit vienpadsmit mēnešu vecumā.
