Larošfuko "Maksimas"

Fransuā VI de Larošfuko (François VI de La Rochefoucauld) , saukts arī par Marsijakas princi, dzimis 1613. gada 15. septembrī Parīzē augstu aristokrātu ģimenē. Viņa vecākiem bijis grāfa tituls, taču vēlāk viņa tēvs iemantojis hercoga titulu, kuru pēc tēva nāves mantoja pats Marsijakas princis. Ņemot vērā tikai izcilus rakstniekus, Fransuā VI tiek uzskatīts par dižciltīgāko domātāju Francijas vēsturē, gan tāla, gan tuva radniecība viņu saista ar daudziem karaļnamiem Eiropā. Ģimenei pieder vairākas pilis un muižas visā Francijā.

Protams, viņš nekad nav audzināts un gatavots literārai darbībai, jo tajos laikos šādu nodarbošanos uzskatīja par neatbilstošu aristokrātiem. Pārsvarā jauno princi apmāca militārai karjerai, viņu gatavo jāšanai, nocietinājumu projektēšanai un nocietinājumu ieņemšanai. Vispārējo izglītību aristokrāts iegūst no mājskolotājiem. Bet pateicoties savām novērotāja spējām un asajam prātam, Fransuā VI patstāvīgi paplašina savu redzesloku uz pieredzes pamata.

Autors dzīvo laikā, kad karaļi cīnās par centrālās varas pastiprināšanu un tajā pašā laikā kavē aristokrātu sabiedriskās aktivitātes, tādēļ Larošfuko nākas izjust valsts iestāžu represijas un piedzīvot neskaitāmus izraidījumus no galma un glābiņu viņš vienmēr meklē savas dzimtas piederošajās muižās provincē. Tajā laikā aristokrāts pievēršas lasīšanai un sevis pilnveidošanai. Pats morālists savā autobiogrāfijā atzīst, ka daudz guvis no daiļliteratūras , īpaši no romānu lasīšanas.

1628. gadā Marsijakas princis apprecas un viņa sieva pasaulē laiž astoņus bērnus, taču daudzi laikabiedri apgalvo, ka starp viņiem nav valdījusi laba saskaņa. Pēc gada, Fransuā VI dodas savā pirmajā karagājienā uz Itāliju. Pēc atgriešanās Francijā, viņš kādu laiku pavada galmā, kas ir savstarpēji naidīgu spēku pulcēšanās vieta ar cīņā un intrigām. Savos darbos, konkrētāk memuāros, princis apgalvo, ka uzturēšanās galmā nav bijusi saistīta ar materiālā stāvokļa uzlabošanu, bet viņš vienkārši vēlējies patīkami pavadīt laiku un reizēm pat juties kā klejojošais bruņinieks viduslaikos. Daudzas dāmas meklē pie Marsijakas prinča aizstāvību, bet tā rezultātā viņš pats nonāk konfliktos ar lielām personībām. Liela nozīme ir 1635. gadam, kad topošais morālists atgriežas no sava otrā karagājiena un galmā iepazīstas ar hercogieni Ševrēzi, kura darbojas pret kardināla politiku. Aristokrātu izraida no galma. Pēc diviem gadiem princis atgriežas galmā un rod draudzīgas saiknes ar galma dāmu Mariju d’Oteforu, kura viņu ierauj neveiksmīgā avantūrā un tā rezultātā topošais rakstnieks nonāk Bastīlijā un kā sods viņam ir atkal izraidīšana no galma uz diviem gadiem. Dzīvodams laukos, viņš esot nodarbojies ar tirdzniecību, pieņemdams svešu vārdu – M. Grafs. Atgriežoties sabiedrībā, FransuāVI cer iegūt labvēlību no Austrijas Annas, kuras dēļ princis bija riskējis ar dzīvību, bet nekā. Topošais rakstnieks pārliecinās, ka ne vienmēr labdarība un uzticība tiek atdarīta ar to pašu.