Latvieši, it sevišķi Zemgalē pārmaiņu laikmetā
Pēdējos gados pasaule mainās ļoti strauji un Latvija, protams, nav izņēmums. Šīs pārmaiņas politikā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē ietekmē katru cilvēku, grib viņš to vai nē. Cilvēks kā jebkura dzīva būtne pielāgojas jauniem apstākļiem, tādējādi pastāvīgi mainoties. Mainoties cilvēkam, mainās sabiedrība un tauta.
21. gadsimtam ir savas prasības pret cilvēku. Ja tu gribi būt veiksmīgs, tev jābūt uzņēmīgam, ātram, mobilam un visnotaļ domājošam cilvēkam. Latviešu tauta ir noteikti čakla un cītīga, kas ir nenoliedzams pluss mūsu dienās.
To, ka latvieši spēj būt enerģiski un aktīvi, pierāda mūsu valsts attīstības dinamika pēdējos gados. Pirmkārt, par to vien jau liecina fakts, ka Latvija bija un ir viena no ekonomiski straujāk progresējošākajām valstīm Eiropā. Tieši tas arī radījis dažādas pārmaiņas latviešiem. Pirmkārt jau iestāšanās Eiropas Savienībā, kas mūsu zemniekiem atnesusi lielākas subsīdijas, tas it īpaši skar Zemgali, jo zināms, ka Zemgale ir Latvijas „maizes klaips” un tādējādi Zemgales zemniekiem ir nepieciešams valsts atbalsts.
Tomēr pārmaiņu gadsimts zemgaliešiem nav nesis tikai labas pārmaiņas. Kā vienu no nepatīkajamākajām šāda veida pārmaiņām ir jāmin cukurfabriku likvidācija, jo zināms, ka daudzu Zemgales lauksaimnieku peļņas avots bija tieši cukurbietes. Un cik zināms, tad pārkvalificēšanās process ir gana sarežģīts un darbietilpīgs process, tādēļ pēdējie gadi latviešu zemniekiem it īpaši Zemgalē ir bijuši diezgan smagi. Tomēr arī tas nav ietekmējis mūsu tautiešu raksturu un latvietis joprojām ir enerģisks un neatlaidīgs un turpina bīdīt savu valsti arvien augstāk.
Un kā trešā lieta pārmaiņu „listē” ir jāmin vispārējā cilvēku attieksmes maiņa pret valsti un tās valstsvīriem. Par to vien liecina 2005. gada pašvaldību vēlēšanas kur vēlētāju aktivitāte bija viena no zemākajām Latvijas vēsturē un it īpaši zema tā bija mūsu Zemgalē. Kā par piemēru jānosauc šādi dati, ka Jelgavā vēlētāju aktivitāte bijusi tikai ~ 43 % no visiem vēlēt spējīgajiem cilvēkiem. Kas pie tā visa vainojams? Ne jau mūsu tauta. Ne jau mēs esam palikuši slinki. Nē latvietis nekad nav bijis slinks. Pie visa vainojami mūsu augstāk stāvošie kungi- deputāti. Kādēļ? Pirmkārt jau viņi neuzklausa tautu, „mēģina” apturēt inflāciju utt.
Tomēr uzskatu, ka ilgi tā vairs neturpināsies un kad latvieši vairs nebūs tik jauki, jo zināms, varbūt pavisam drīz mums būs jāatsakās no vēl viena peļņas veida – piensaimniecība. Un tas jau nu būs „kronis visam”...
