Latvieši Pirmajā pasaules karā

Pirmā pasaules kara rezultātā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāji bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tautsaimniecība,kura bija sākusi attīstīties, tika sagrauta drupās. Latvieši tika izklīdināti pa visu pasauli, daudzi mira bēgļu gaitās, taču ļoti daudzi gāja bojā, cīnoties par Latviju. Dzima īsti varoņi un leģendas.

Jau 1915. gada pavasarī sākās vāciešu iebrukumi Kurzemē, kuri ar atkārtotiem uzbrukumiem bija sekmīgi un vācu kontrolē nonāca praktiski visa Kurzeme un Latvijas „maizes klēts” Zemgale. Tas bija sākums lielām mūsu senču bēgļu gaitām. Kurzemi pameta aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, to skaitam sarūkot no 800 000 līdz 230 000 tūkstošiem iedzīvotāju. Tika evakuētas fabrikas, lauku saimniecības, kas deva smagu triecienu tautsaimniecībai.

Cilvēki, kas devās bēgļu gaitās, bieži vien devās prom ar pašu mazāko, ko var paņemt līdzi, tādēļ daudzu liktenis ļoti ātri beidzās ar nāvi dažādu slimību vai bada dēļ. Tuvinieki zaudēja kontaktus, vecāki zaudēja bērnus.

Tā kā Vidzemi vāciešiem vēl nebija izdevies iekarot, tad tika organizētas īpašas karaspēka vienības strēlnieku bataljoni.

Cara valdība tika gāzta 1917. gada Pēterpils revolūcijā.