Latviešu dziesmu svētki

Divpadsmitie Dziesmusvētki notiek 1955.gadā. Galveno koncertu programmas žanriski un stilistiski ir visai raibas, jo ar savu repertuāru tajās piedalās karavīru kolektīvi, bērnu kori, dejotāji, Arī kopkoru repertuārā masu un sadzīves tipa dziesmas skaists ir lielāks. 1959.gadā Latgales dziesmu svētki. Šajā novadā tie ir pirmie lielie novada kopdziedāšanas svētki kopš tautai liktenīgās 1940.gada vasaras. Dziesmu svētku tradīciju pārtraukt nav iespējams, taču ir iespējams – īpaši repertuāra jautājumos – pakļaut vēl stingrākai kontrolei, kas arī tiek darīts gan 1960.gada, gan nākošajos pretējo: dziesmu svētku sarīkojuma kļūst gandrīz vai par vienīgo reizi un vietu, kur latviešu tauta var justies kā latviešu tauta. Tie kļūst par latviešu nacionālās pašapziņas savdabīgu glabātuvi. Trīspadsmitie Dziesmusvētki notiek Rīga no 1960.gadā. Notiek ``Daugavas`` stadionā. 1960.gadā svētki iezīmējas ar kolektīvu teicamu sagatavotību un augstu māksliniecisko līmeni. Vienpadsmit kori un pieci deju kolektīvi saņem jaundibināto Tautas kolektīva goda nosaukumu. Četrpadsmitie Dziesmusvētki jeb Padomju Latvijas 25. Gadadienai veltītie Dziesmu un deju svētki notiek Rīgā 1965.gadā. Dalībnieku skaits ir mazāks nekā iepriekšējos svētkos, bet kvalitāte skaidri jaušams kāpums, kas izpaužas gan sacensības, gan kopkora dziedājumā. Nobriedusi nepieciešamība repertuāra tematiskai un muzikālai dažādošanai, lai plašajā viduszonā starp himniskām un pacilāti patriotiskām dziesmām un trausli liriskām miniatūrām rastos citas – tematiski un muzikāli patstāvīgas. Piecpadsmitie Dziesmusvētki notiek 1970.gadā. Tā kā koru kvalitāte izaugsmē vērojams būtisks pavērsiens, tad, sākot ar 1970.gadu, koru sacensības vērtē pēc starptautiskajā konkursu praksē aprobētās 25 punktu sistēmas, kas ļauj izvērst precīzāku vērtējumu skalu. Jaunumiem pieskaitāms arī tas, ka rajons koriem piepulcējušies vairāki skolotāju kolektīvi. Tautas koru mazāka sastāva sniegums brīvdabas apstākļos skan akustiski bālāk. Sešpadsmitie Dziesmusvētki notiek 1973,gadā. Lielajā estrāde 14800 dziedātāju, 1444 pūtejorķestra muzikanti, ap 100 koklētāju un 1190 dejotāju. Simtgades svētki visā dziesmu svētku virknē izceļas kā starojošs kalns. Šo kalnu uzcēlusi savlaicīgi sākta gatavošanās, gadu desmitu gaitā izslīpēta organizācijas sistēma, bet galvenokārt milzīgs un neviltots latviešu dzidātājtautas entuziasms. Simtgadi Rīgā izdzīvot grib katrs koris, katrs dziedātājs.

Dziesma tie ir spārni, ar kuriem debesīs paceļas gaišās domas, un nekas nevar uzveikt vai sašķelt ļaudis, kurus vieno kopēja dziesma. Patiess gandarījums, ka ar šo festivālu latviešu balsis savīsies diženā kopkorī ar Eiropas kaimiņu tautām. Vaira Vīķe Freiberga

Esiet sveicināti MŪZIKAS IEDVESMAS LAUKĀ! Esmu gandarīts un lepns par to, ka tieši Rīgai pieder Eiropas un pasaules koru kopā pulcēšanas lieliskā ideja. Rīga izsenis mācējusi dziedāt. Rīgas kori ir pilsētas svētku un ikdienas neatņemama sastāvdaļa, tie priecē Latvijas klausītājus un plūc ievērojamus laurus pasaules prestižākajos konkursos un festivālos. Līdz ar MŪZIKAS IEDVESMAS LAUKA idejas piedzimšanu Rīgai uzticēts atbildīgs pārbaudījums kļūt par jaunas tradīcijas izveides vietu. Rīga ar prieku uzņemas šo patīkamo pienākumu un ir pārliecināta, ka iedvesmas nepietrūks. Lai labi skan un līksma kopā būšana.