Latviešu dziesmu svētku sākotne, teātris (1860 - 1890 gadi),Rīgas Latviešu teātris

1.1. Latviešu dziesmu svētku tradīcija cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību 19.gs.2.pusē. Dziesmu svētku rīkošanu rosināja Baltijas vācu dziedāšanas un mūzikas biedrību dibināšanu. 1869.gadā tika nodibināta Vecpiebalgas Dziedāšanas biedrība, kur aktīvi darbojās A. Kronvalds, J. Pilsātnieks, brāļi Kaudzītes. 1870.gadā izveidoja Vietalvas Dziedāšanas biedrību. Biedrības uzturēja ciešus kontaktus ar Rīgu. Dziesmu svētki atspoguļo noteiktu tautas mūzikas kultūras attīstības posmu, kā arī kora dziedāšanas māksliniecisko līmeni un īpatsvaru.

1.2. Jau 1868.g. 15. decembrī nodibināja dziedāšanas komisiju, kas pārņēma Purāta dziedātājus, taču tai brīdī – domājams, Purāta teātra interešu dēļ koris izrādījās izklīdis, un tā organizēšana bija jāsāk tikpat kā no jauna. Tālab pirmajā plašākajā Rīgas Latviešu biedrības vakarā nākošā gada janvārī pašu kara vietā dziedāja bramberģieši no kurzemes. J. Fogelmaņa vadītajs 40 dziedātāju lielais koris „Līgo” guvis labus panākumus, kas mudināja biedrību piegriezt vairāk vērības pašu korim, un 4.maijā tā salīga Purātu par jaunu, maksājot viņam pat noteiktu algu.

1.3. Jaunais Purāta sastādītais koris pirmoreiz dziedāja biedrības nama pamatakmens svinībās 1869.gada Jāņos un drīz pēc tam Merķeļa pieminekļa atklāšanā Katlakalnā. Darbs tomēr ne visai veicies, un novembrī Purāts no Rīgas Latviešu biedrības kara vadoņa amata atteicās.

1.4. Rīga laika gaitā bija izaugusi par tāli slavenu pilsētu, ko pazina ne tikai politisko karšu pārveidotāji vien. Pašu latviešu līdzdalība Rīgas likteņos toties gadsimtiem bija sekundāra: latvieši neieguva vairāk kā dažus ap vācu ienākšanu paturētos amatus ,un, kas izlauzās tālāk, tie iekusa majoritātē un pārvācojās.

1.5. Rīgā dzīvojošais hofrāts Bernhards Dīriķis, vēlākais latviešu aviežniecības tēvs, izlēma, ka latviešiem tāpat kā baltvāciem – nepieciešama sava literātu biedrība. Dīriķa domu biedrs bija arī Valdemārs un dedzīgais nacionālisma cīnītājs Kaspars Biezbārdis, un, kad iniciatori izdibināja, ka arī toreizējais ģenerālgubernators Suvorovs šādai idejai nav gluži pretī, 1860.g. parakstīja biedrības statūtus, pēc kam tos iesniedza valdībai.

1.6. 1836.g. Rīgā tika sarīkoti pirmie vā¬cu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki, 1857. — 1. Bal¬tijas vīru koru dziedāšanas svētki Rēvelē (tag. Tallinā), 1861 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgā. Latv.dziesmu svētku kustību aizsāka ap¬vienoto koru koncerti Kroņa Vircavas (tag. Vircavas pag.) "Vilkpēdās" un dziesmu svētki Dikļos (1864). Līdzīgi vietēji dziesmu svētki tika organizēti Valkā (1868), Cēsīs un Dobelē (1870). Diriģentu sagatavošanā liela nozīme bija Vidze¬mes skolotāju semināram. Latvijā dziesmu svētki ir kļuvuši par visspilg¬tāko latv. tautas kultūras un nacionālās identitātes apliecinājumu.