Latviešu karavīri abās frontes pusēs

Otrā pasaules kara laikā divas naidīgas varas nežēlīgās kauju ugunīs no Latvijas ierāva aptuveni 300 000 vīru. Ir jāsaprot, ka Latvija nebija Otrā pasaules kara dalībvalsts. Pēc 1940. gada 5. augusta, kad tā oficiāli tika anektēta PSRS sastāvā, tā nevarēja pieņemt politiskus lēmumus un rīkoties ar kādiem bruņotiem spēkiem. Bija tikai latviešu formējumi Sarkanajā armijā un vācu bruņotajos spēkos. Tie bija karavīri, kam liktenis vai paša sirdsapziņa, vai arī abi divi kopā bija likuši karot dažādos karaspēkos un pretējās pusēs. Ar vienādām domām latvju dēli bija cīnījušies par dzimteni, kaut arī dažādu apstākļu dēļ viņi atradās frontes pretējās pusēs. Svešas varas piespieda viņus uzvilkt svešu armiju formas tērpus un zvērēt uzticību šīm varām. Sludinot visā pasaulē, ka Baltijas tautas pašas izvēlējušās piederību pie PSRS un pašas aktīvi piedalās karā, lai šo vēlēšanos īstenotu, tika izveidotas baltiešu kaujas vienības.

Pirmajā izveidotajā 201. latviešu strēlnieku divīzijā tās saformēšanas laikā aptuveni 90% bija no Latvijas evakuētie Latvijas iedzīvotāji.

Lai gan daudzi uzskata, ka Latviešu karāvīri cīnījas pareizajāš pusēs, es uzskatu, ka tā nebija.