Latviešu mūzika

Senāko slāņu latviešu tradicionālo mūziku pārstāv teicamās dziesmas. Tās vairāk tiek skandētas nekā “daiļi izdziedātas”. Kad ļaudis sanākuši pulkā teicamās dziesmas parasti dziedātas burdona daudzbalsības veidā. Latviešiem raksturīgas burdona dziesmas ar teicējas, locītājas un vilcējas lomu sadalījumu.

Garīgās mūzikas dzīves aprūpe bija Rīgas arhibīskapa katedrāles Doma pārziņā. Darbojās klosteris un Domskola. Mūziku te mācīja kā zinātni, līdzīgi aritmētikai utt. Drīz vien sāk darboties Doma dziedātāju kapela, kā arī sv. Pētera baznīcas skolas dziedātāju zēnu kapela. Jaunas vēsmas ienes Vācijā aizsāktā Lutera ticības reformācija. Reformācijas idejas apliecina 1527.g. uzvestā luga “Pazudušais dēls” ar bībeles sižetu, kuras autors bija Burkards Valdiss. Šajā lugā bija gan garīgi, gan laicīgi dziedājumi vācu valodā.

Senākā saglabājusies dziesmu grāmata ir “Nevācu psalmi” (1587). Tajā ir 58 dziesmas, citi dziedājumi latviešu valodā. Daļai dotas arī melodijas.

Muzicēšanu sadzīvē Livonijas pilsētās pārraudzīja Rīgas rāte. Šī muzicēšana nebija iedomājama bez pilsētas muzikantiem. Muzikanti spēlēja dažādos pilsētas saviesīgos pasākumos un citur. Pilsēta mūziķus nodarbināja arī ar lietišķām vajadzībām: pavēļu izziņotāju (heroldu) vēstījumu pieteica tauru skaņas, Pētera baznīcas tornī torņu muzikanti spēlēja noteiktās stundās.

“Zviedru laikos” Vidzemē klajā nāk jaunas dziesmu grāmatas latviešu valodā. Attīstās instrumentālā mūzika. Baznīcas tradīcijas savukārt kopj lielāko baznīcu ērģelnieki. Viens no nozīmīgākajiem ir Johans Valentīns Mēders no 1701.g. Rīgas Doma kantors, komponists un ērģelnieks.

Kurzemes hercogistē atspoguļojas Baroka laikmeta galma mūzikas formas. Tāpat kā Vācijas firstu un hercogu galmos, arī Kurzemes hercogistē gan garīgās, gan laicīgās mūzikas pavedieni satek mūzikas direktora rokās. Bieži mūzikas direktors tiek pieaicināts no ārzemēm. Tāds bija arī Johans Fišers vācu vijolnieks un komponists. Ir galma orķestris. Ceļojumos hercogus pavada dažādi mūziķi. Ļoti rosīga mūzikas dzīve, bieži notiek dažādas viesības, tajās dejo, dzied. Zemnieki apmeklēja baznīcu, jo tikai tajā viņi sajuta lielās mākslas elpu.

Latviešu mūzikas pirmsākumi meklējami latviešu tautas atmodas laikā.

Latviešu tautas atmodu rosināja turīgāku lauksaimnieku slāņa veidošanās un dzīves nepieciešamība pēc augstākās izglītības. Atmodas sagatavotāji ir tautskolotāji, bet tautas tiešie “modinātāji” ir tā sauktie jaunlatvieši.

Tautskolotāju devums atmodas sagatavošanā ir nepārvērtējami liels. Viņi ne tikai māca rakstīt, rēķināt un dziedāt, bet arī stiprina mīlestību un cieņu pret latviešu tautu. Ar skolas un baznīcas starpniecību tautā arvien plašāk ieviešas vairākbalsīga dziedāšana. Šajā laikā laukos rodas pirmie kori.