Latviešu strēlnieki: militārās vienības sākums un nozīme

Latviešu strēlnieki bija latviešu nacionālās karaspēka vienības, kuras tika izveidotas, lai cīnītos ar vācu un krievu karaspēkiem Latvijas nākotnes labā.

Krieviju pēc pirmā pasaules kara laikā piemeklēja dažnedažādas neveiksmes. Viņi pēc kara ar Austrumprūsiju bija zaudējuši divus karaspēkus, daudz munīcijas un arī zaudēja Kurzemi un lielu daļu Zemgales. Tā kā cara valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, pārsteidzoši bija tas, ka cara armijas vadība atļāva veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. Tā nekavējoties latvieši sāka veidot strēlnieku bataljonus. No latviešu puses brīvprātīgo skaits bija pārsteidzoši liels.

Tas tikai pierādīja to, kā latvieši centās izmantot izdevības, lai iegūtu brīvību. Līdz 1915. gada beigām jau tika saformēti 8 strēlnieku bataljoni un 1 Kurzemes pulks.

1915. gada oktobrī Rīgas apkaimē izveidojās riskanta situācija. Vācu armija uzbruka Rīgas frontei. Nekavējoties uz šo kaujas vietu tika nosūtīti vel neapmācīti, bet pilni pārliecības, strēlnieku pulki Frīdriha Brieža vadībā. Viņš prata vadīt strēlnieku bataljonus prasmīgi, gala iznākumā liekot vāciešiem atkāpties. Slavenākās strēlnieku kaujas gan norisinājās Tīreļpurvā un pie Ložmetēj kalnā ( Tā sauktās Ziemassvētku kaujas). Turp tika sūtīti visi 8 izveidotie strēlnieku bataljoni.

Latviešu drosme un lielā tiekšanās pēc labākās nākotnes parādījās izveidojot šos strēlnieku pulkus, kuri sastāvēja no brīvprātīgajiem latviešiem.