Latviešu valodas vārdnīcas vēsture

1868. gadā Terbatā studējošie latvieši ir nodibinājuši tā sauktos Tērbatas latviešu rakstniecības vakarus. Pretstatā pierastajām korporāciju sanāksmēm šeit tika pārrunāti nopietni latviešu kultūras un izglītības jautājumi.

Tērbatas universitātes pasniedzēji mudina Kārli Mīlenbahu pievērsties zinātniskajam darbam. To vēlas arī pats Kārlis, bet viņam trūkst līdzekļu, lai studētu ārzemēs, tāpēc viņš piekrīt kļūt par skolas priekšnieku.

Kārlis Mīlenbahs ķeras pie darba ar lielu sparu un aizrautību. Pāris gadu laikā skolēnu skaits aug līdz 170, tiek atvērta arī piektā klase, strādā seši skolotāji. Skola kļūst pazīstama visā Ziemeļkurzemē, tās beidzēji bez pūlēm var iestāties ģimnāzijā. Skolas kurators uzskata pat par nepieciešamu aizrādīt K. Mīlenbaham par pārāk plašu mācību programmu. Pats K. Mīlenbahs māca vācu valodu un klasiskās valodas. Talsu laikā viņš uzsāk darbu pie latviešu valodas vārdnīcas.

1884. gadā piecdesmit seši Talsu latvieši nolemj lūgt atļauju Kurzemes guberņas pārvaldei dibināt latviešu sadraudzīgo biedrību, sākumā šis lūgums tika noraidīts, taču 1887. gada 17. septembrī šī atļauja tiek dota un tiek apstiprināti tās statūti. Par pirmo biedrības priekšnieku ievēl Kārli Mīlenbahu.

Jelgavas ģimnāzijā visas sešas klasisko valodu vietas ir jau aizņemtas, K. Mīlenbham atliek tikai vācu valodas skolotāja vieta, kam saskaņā ar 1871. gada notikumu paredzētas sešpadsmit stundas nedēļā. Kādu laiku Mīlenbahs māca ticības mācību ģimnāzijas mazākajās klasēs un fakultatīvi – latviešu valodu.

Protams, Kārļa Mīlenbaha vārds daudziem pirmām kārtām saistās ar viņa “Latviešu valodas vārdnīcu”, pie kuras darbu klusībā viņš sāk jau 19. gadsimta 80 ajos gados.

Sākumā pats valodnieks savu darbu pieticīgi sauc par tulkojošu vārdnīcu. Tomēr jau drīz kļūst skaidrs, ka vārdnīcas uzdevums būs daudz plašāks.

Pirms runāt par vēsturi, noskaidrosim, kas ir leksikogrāfija.

19. gadsimta otrā puse Eiropā ir nacionālo vērtību krāšanas sistematizēšanas un izvērtēšanas laiks. Daudzās valstīs gatavo izdošanai un publicē plašas, tēzaura tipa vārdnīcas. Vācijā brāļi Jākobs un Vilhelms Grimmi veido un izdod pirmos Vācu vārdnīcas („Deutsches Wōrterbuch”) sējumus (1. sējums iznāk 1854. gadā). 1884. gadā dienasgaismu ierauga Lielās Oksfordas vārdnīcas pirmais sējums, kurā vēsturiskā aspektā atspoguļota angļu valoda kopš tās pirmajiem rakstu pieminekļiem. Krievijā laikā no 1861. līdz 1867. gadam publicē Vladimira Dāla vārdnīcas pirmo izdevumu, dažu gadus vēlāk, 1880. – 1882. iznāk šīs vārdnīcas otrais, labotais un papildinātais izdevums. Kā zināms, Dāla vārdnīca ir slavena ar tajā ietverto krievu valodas apvidvārdu krājumu, bagātīgi citētajiem krievu tautas sakāmvārdiem un parunām. Tiek izdotas arī krievu valodas speciālās vārdnīcas dialektu, etimoloģiskās, sinonīmu, frazeoloģiskās, pareizrakstības, pareizrunas, vārddarināšanas, divvalodu un citas vārdnīcas. Padomju varas gados ir attīstījies dažādu Padomju Savienības un citu zemju tautu valodu leksikogrāfiskās aprakstīšanas darbs.

3. Latvijas padomju enciklopēdija, autoru kolektīvs, R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985. g.