Latvija: daba, vēsture un kultūra

Karoga krâsâm ir simboliska nozìme: sarkanâ krâsa drosme, varonìba, augstsirdìba, mìlestìba; baltâ krâsa cèlums, atklâtìba. Sarkanbaltsarkanâs krâsas atjaunojâs 19.gadsimta vidú, kad attìstìjâs jaunlatvieøu kustìba, sâkâs tautiskâs atmodas laiks un kadvairâks pievèrsâs latvieøu pagâtnes, seno teiksmu un hroniku pètìøanai. Pagâjuøâ gadsimta beigâs daýâdas biedrìbas un studentu pulciði saviem karogiem izvèlèjâs sarkanbaltsarkanâs krâsas. 1870.gadâ tâs tiek pieðemtas par nacionâlajâm krâsâm. Øìs krâsas dominè arì Pirmo vispârìgo dziesmassvètku karogâ 1873.gadâ.

Sarkanbaltsarkano karogu pèc tautas ierosinâjuma sâka atzìt tikai 80.gadu beigâs.

Latvijas åerbonis radâs 1921.gadâ. To uzzìmèja mâkslinieki Vilis Krúmiðø un Rihards Zariðø. Simboli åèrbonì ir ar garu un interesantu vèsturi. 16.gs. visa Latvijas atradâs Polijas varâ un bija sadalìta divâs Kurzemes un Zemgales hercogiste un teritorija, kas aptver Vidzemi un Latgali. Kurzemes Zemgales hercogistes åèrbonì ir attèloti divi zvèri: lauva (Kurzemes simbols) un alnis (Zemgales simbols). Otras hercogistes åerbonì ir attèlots grifs fantastisks zvèrs ar lauvas æemeni, èrgîa spârniem un knâbi.

1918.gadâ jaunajai valstij vajadzèja savus simbolus. Pirmo åerboni izveidoja jau Brìvìbas cìðu laikâ. Tas bija uzlecoøas saules attèls ar burtiem ‘’L’’ un trim zvaigznèm. Saule simbolizè jaunas valsts raøanos, ‘’L’’ burts ir Latvijas zìme, bet trìs zvaigznes râda trìs vèsturiskos novadus, ko jaunâ valsts