Latvija pēc II Pasaules kara
1944.gada vasarā, kad sarkanarmija, atkal ielauzās Latvijā, tai sekojošie komunisti atsāka cilvēku slepkavošanu, apcietināšanu.
Dēļ šī kara ar iebrucējiem Latvija atjaunoja partizānu vienības (cīnījās arī Lietuvieši un Igauņi).Baltijas valstis ar ieročiem rokās metās pretī ienaidniekiem, un nedomāja padoties bez cīņas.
Dažas partizānu vienības 1944.gada beigās un 1945.gada sākumā izveidojās ar vācu pretizlūkošanas atbalstu.Vācieši bija ieinteresēti sarkanarmijas karaspēka aizmugurē atstāt bruņojušos spēkus.Partizāni bija ap 5000-15000 (kā nu kurā grāmatā).
Kad vācu okupācijas varu nomainīja padomju okupācija, sākās pirmie aresti, kas lielākoties beidzās ar nošaušanu vai izsūtīšanu. 1944. un 1945.gadā izvērsās otrais masveida izsūtīšanas vilnis. Tad atkal 1949.gadā sekoja kārtējā izsūtīšana, kas sava apjoma ziņā tālu apsteidza iepriekšējos. Deportēja apmēram 50 000 cilvēku. Pēc 1950.gada masu deportācijas vairs nenotika, bet atsevišķu cilvēku izvešana turpinājās. No 1945. Līdz 1950.gadam Latvijā tika represēti 119000 cilvēku.
Otrā pasaules kara noslēgumā, glābjoties no komunistu vardarbības, ap cetutdaļmiljona Latvijas iedzīvotāju centās doties projām uz Rietumiem. Visiem tas neizdevās. Tie, kas nokļuva Rietumvalstīs, cerēja, ka drīz Latvija atkal kļūs brīva un varēs atgriezties. Bet tas nenotika un viņi izklīda pa visu plašo pasauli.
Pēc II pasaules kara Latvija bija pamatīgi izpostīta. No aptuveni 2 miljoniem iedzīvotājiem, kas dzīvoja Latvijā pirms kara, bija palikuši tikai 1,3 miljoni. Tika izpostīti gan tilti, gan meži, pilsētas. Trūka pārtikas un rūpniecības izstrādājumu. Tāpēc ieviesa speciālas kartītes, pēc kurām izsniedza produktus. Pēc tam Latvijā kā maksāšanas līdzekli ieviesa rubli.
