Atmiņu ugunskurs
Reizē ar mani atdzima arī Neatkarīgā Latvija. Mums ir jāsaka liels paldies visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas cīnījās, lai Latvija atkal būtu brīva. Paldies saku arī saviem vecākiem, kas piedalījās Latvijas Tautas frontes rīkotajos pasākumos. Novērtēju visu šo cilvēku centienus un priecājos, ka viņiem izdevās sasniegt cerēto.
Visus iepriekšējos gadsimtus Latvijai ir klājies grūti. Mūs ir okupējuši svešzemju karotāji un ieceļotāji, bet galu galā mēs esam spējuši atkal kļūt brīvi. Informāciju par iepriekšējo gadsimtu vēsturi esmu uzzinājis no dažādiem vēstures avotiem un ģimenes locekļiem. Kopš manas dzimšanas ir mainījušies gan likumi, gan valdības. Mainoties laikam esmu mainījies arī es. Dzīvojot šodienā, vairāk aizdomājos par Latvijas pagātni un nākotni, tās saistību ar cilvēkiem. Arī es piederu pie Latvijas vēstures, lai gan man vairāk ir jādomā par Latvijas un savu nākotni.
Bērnībā dzīve bija daudz vieglāka – nebija tik lielas atbildības par saviem vārdiem un darbiem, vecāki vienmēr palīdzēja. Galvenais, ka bijām brīvi. Tobrīd mēs nepazinām ne datoru, ne internetu, ne citas mūsdienīgas sadzīves elektroniskās ierīces, bez kurām šodienā būtu grūti iztikt. Tajos laikos dzīve nebija viegla, kaut gan tā noteikti bija vieglāka kā manu vecāku bērnībā. Atceros, ka bieži devos līdzi vecākiem uz darbu, lai nepaliktu viens pats mājās, jo biju vēl ļoti mazs. Tur es iepazinu pieauguša cilvēka dzīvi un tās pienākumus. Bērnībā ar mammu un tēti devāmies slēpot, izbaudījām ziemas un vasaras priekus. Noteikti neaizmirsām par Jāņu svinēšanu. Man paveicās, jo bērnudārzs bija tur pat pie manas mājas. Ar laiku pieradu pie jaunajiem draugiem, kas tagad jau ir kļuvuši par klasesbiedriem. Paaugos vecāks, sākās skolas gaitas, kas vecākiem sagādāja papildus rūpes un raizes. Vēlākos gados ceļojām pa Latviju, iepazinām dabu un skaistākās vietas, cilvēkus.
Nu jau mana bērnība ir beigusies, ir jāizdara kārtējā nopietnā izvēle, kur turpināšu mācīties pēc vidusskolas pabeigšanas. Skola un citi pienākumi paņem daudz enerģijas, tāpēc brīvajos brīžos mēģinu atpūsties vai izdarīt ko lietderīgu. Šodienas Latvijā dzīve ir vieglāka, kā pirms vairākiem gadiem. Lietojam tādas Eiropā ražotas ierīces, par kurām pirms gadiem desmit mēs varējām tikai sapņot. Dzīve ir kļuvusi raibāka. Līdz ar straujo dzīves ritmu ir radušās arī citas problēmas – bezdarbs, inflācija, noziedzība. Ar tām cenšas cīnīties Latvijas Valsts institūcijas, bet mēs katrs varam dot savu ieguldījumu Latvijas nākotnes uzlabošanā.
Atmiņas ir tās, kas veido mūsu pagātni. Katram vajadzētu brīžiem pakavēties atmiņās un atcerēties tos brīžus, kuros mūsu vecāki ir cīnījušies par mūsu un visas Latvijas brīvību. Ikviena cilvēka atmiņas ir vērtība, kas ir jāsaglabā.
