Augu aizsardzība ir cieši saistīta ar teritoriju aizsardzību. Nav iespējams aizsargāt kādu augu sugu neaizsargājot tās augteni. Tāpēc arī teritoriju (rezervātu, liegumu) aizsardzība tai pašā laikā ir arī augu aizsardzība. Atskatoties vēsturē par pirmo augu aizsardzības pasākumu Latvijā jāuzskata Moricsalas dabas rezervāta (jeb kā toreiz teica „Dabas jaukumu apvidus”) nodibināšana 1912. gadā. Lai varētu efektīvi aizsargāt retās un iznīkstošās augu sugas jāzin to bioloģija un ekoloģija. Šajā ziņā lielu darbu 20. gadsimta 20.-ajos un 30.-ajos gados paveica J. Mežsēta pēto dzelteno kurpīti, K. Kiršteins un V. Eihe pētot parasto skābardi un A. Apinis pētot peldošo ezerriekstu.
1923. gadā Latviešu izglītības biedrības augstkolu sekcija izdeva „Latvijas dabas un kultūras pieminekļu tipu sarakstu „kurā bija izdalītas 7 pieminekļu grupas.. „Augu”, grupā bija ietverti tādi augi kā āmulis, pundurbērzs, efeja, ezerrieksts, īve, vairākas introducētas priežu sugas, parastais jeb meža dižskābardis, lapegles u. c. introducētas sugas. Te minēti arī parki, veci koki, meži ar pirmatnēju raksturu. Anotēts augu saraksts dots rakstu krājuma „Latvijas zeme, daba un tauta ” II sējumā, kas iznāca 1936. gadā. Tajā ar anotācijas dotas 12 augu sugām: efeja ,vijoklis (Hedera helix,), erika, sārtene (Erica tetralix), īve, platpaeglis (Taxus baccata), skābardis (Carpinus betulus), pundurbērzs (Betula nana), čužas, krūma platkājiņš (Potentilla fruticosa), ezerrieksts (Trapa natans), jūrmalas dadzis (Eryngium maritimum), palēpes (Limnanmthemum nymphaeoides), līlija, Daugavas līkija, turbāna līlija (Lilium martagon), Fritillaria meleagris, Alpu kreimule, Alpu taucene (Pinguicula alpina). No Latvijas retajām augu sugām bez anotācijām vēl minētas Elymus europaeus, Pedicularis silvatica, Scrophularia alata, Cotoneaster nigra, Viscum album, Ophrys muscifera, Ligularia sibirica, Saussurea alpina, Equisteum maximum
20. gadsimta 20.-ajos un 30.-ajos gados Latvijā bija izdalīti vairāki botāniskie liegumi reto un relikto augu sugu aiozsardzībai. Tā jau 1923. gadā izveidotajā Slīteres dabas piemineklī bija daudzas ļoti retu un iznīkstošu augu sugu, kā piemēram, parastās īves, Baltijas efejas u. c. atradnes. No 1927. gada visās mežniecībās kā dabas pieminekli aizsargāja parasto īvi.
Peldošā ezerrieksta saglabāšanai 1924. gada 9. februārī Zemkopības ministrija izdeva rīkojumu, kurā bija teikts:„Sakarā ar retā ūdensstāda - ezerrieksta - Trapa natans aizsardzības nepieciešamību Zemkopības ministrija paziņo, ka Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta Klaucānu ezera daļās, kurās minētie stādi aug, ar šo pilnīgi tiek aizliegta ikkatra zveja un braukšana ar laivu. Izņēmumi pielaisti vienīgi ar Zemkopības ministrijas katrreizēju rakstisku atļauju”. Vēlāk ezeru nodeva Izglītības ministrijai un tas bija Skolu muzeja pārziņā.
No 1936. gada kā dabas retums aizsargāta čužu audze 40 ha platībā Abavas upes ielejā pie Kandavas. Jāpiemin arī 1936. gadā izveidotais Grīņu rezervāts ar tajā sastopamo reto atlantisko augu sugu - grīņu sārteni. Pašreizējā Grīņu rezervāta teritorijā esošie nogabali ar grīņu sārteni kādreiz bija nodoti Zemes fondā un tos sāka piešķirt jaunsaimniecībām. Sārtenes saudzēšanas nolūkos Latvijas Universitāte iesniedza protestu. Tad zemes piešķiršanu jaunsaimniecībām apturēja un attiecīgos nogabalus, lai netiktu iznīcināta sārtene nodeva atkal Mežu departamentam. Rajonu, kur bija sastopama sārtene, aizliedza nosusināt. Nogabala lietošanas tiesības paturēja Latvijas Universitāte.
Atsevišķu augu sugu aizsardzībai kalpoja arī daudzās ezeru salas, kas bija izsludinātas kā aizsargājamas.
Kopumā līdz 1936. gadam kā aizsargājamas bija izsludinātas 12 augu sugas, 7 rezervāti, nacionālie parki un dabas pieminekļi, 53 salas 17 ezeros u. c. objekti.,
Pēc II Pasaules kara Latvijas botāniķi veikuši plašu pētījumus par aizsargājamajiem augiem, izstrādājuši priekšlikumus valsts institūcijām likumdošanas aktu pieņemšanai. Lielu darbu ir veikuši LU Bioloģijas institūta botāniķi, Nacionālā Botāniskā dārza, ZRA „Silava”, LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras, Latvijas lauksaimniecības universitātes, daugavpils pedagoģiskās universitātes speciālisti.
Milzīgu darbu 20. gadsimta otrajā pusē propagandējot augu aizsardzību un iepazīstinot ar aizsargājamajām augu sugām veikusi Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, organizējot lekcijas, izdodot fotomateriālus un bukletus. Sevišķi lielu ieguldījumu šajā darbā devusi LU docente Gaida Ābele, gan savā laikā vadot biedrības Floras aizsardzības sekciju, gan arī organizējot un vadot katedras studentu zinātnisko darbu rajonos, lai apzinātu un inventarizētu aizsargājamo augu atradnes.
Pēc II Pasaules kara pirmais likumdošanas akts par augu aizsardzību bija Latvijas PSR Ministru Padomes 1957. gada 219. lēmums „Par pasākumiem dabas aizsardzības pastiprināšanā”. Šī lēmuma 4. pielikumā bija minētas 5 īpaši aizsargājamās augu sugas: grīņu sārtene (Erica tetralix), Baltijas efeja (Hedera helix var. baltica), parastā īve (Taxus baccata), peldošais ezerrieksts (Trapa natans) un baltais āmulis (Viscum album).
Nākošais likumdošnas akts bija 1977. gadā pieņemtais MInistru Padomes lēmums „Par valsts aizsargājamo Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu”. Tajā apkopoja laika periodā no 1957. gada pieņemtos papildinājumus un precizējumus. Šajā lēmumā minētas 109 aizsargājamo augu sugas, kuras bija sadalītas 3 grupās: 1. grupa - sevišķi retās sugas (43), 2. grupa - retās sugas (35) un 3. grupa - savvaļas dekoratīvie un ārstniecības augi (31 suga). Ar šo lēmumu izdalīja arī 29 botāniskos liegumus aizsargājamo sugu augteņu aizsardzībai.
1977. gadā Ministru Padome uzdeva ZA Bioloģijas institūtam izstrādāt Latvijas Sarkano grāmatu. Šādu Latvijas augu un dzīvnieku Sarkano grāmau institūts izstrādāja līdz 1980. gadam un 1980. gada 18. janvārī to apstiprināja Sarkanās grāmatas padome. Tajā bija ietvertas 112 augu sugas tās, atbilstoši starptautiskajai klasifikācijai, iedalot 5 kategorijās. Līdztekus šim darbam ZA Bioloģijas institūta botāniķi, sadarbībā ar citu zinātnisko iestāžu speciālistiem, sagatavoja un izdeva no 1978.- 1981. gadam Latvijas PSR floras horoloģiju (krievu val.) trīs laidienos, kur bija apkopota visa informācija par aizsargājamajām augu sugām. Šī izdevuma 4. laidiens „Perspektīvās aizsargājamās sugas” iznāca 1986. gadā. Tajā bija informācija par 69 sugām. 80.-ajos gados sāka iznākt arī izdevumu sērija, kas bija veltīta aizsargājamo teritoriju florām.
1987. gadā Ministru Padome pieņēma jaunu lēmumu „Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā”. Aizsargājamo augu sarakstā minētas 109 augu sugas, kuras, atbilstoši kategorijām Sarkanajā grāmatā, bija iedalītas 4 kategorijās. Lēmumā nebija minētas Sarkanās grāmatas 0. kategorijas sugas.
Jau 80.-ajos gados un 90.-o gadu sākumā botāniķi nāca pie slēdziena, ka Latvijas Sarkanajā grāmatā jāieraksta daudz vairāk reto augu sugu. 1992. gadā „Aizsargājamo paparžaugu un sēklaugu sarakstā” bija ietvertas 275 sugas, bet 1995. gada pavasarī Latvijas botāniķu biedrība, apspriežot jauno Latvijas Sarkanās grāmatas augu sugu projektu, tajā ietvēra 315 sugas.
1993. gadā iznāca Baltijas reģiona Sarkanā grāmata, kurā bija dati arī par Latviju.
Pašlaik…
Pašlaik to augu sugu, kuru eksistence ir apdraudēta, sarakstus un aprakstus atrodam jaunajā Latvijas Sarkanajā grāmatā. Aizsargājamo sugu saraksti atrodami Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos.
Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 319 augu sugas, kas izvietotas 5 kategorijās:
________________________________________
KategorijaKategorijas raksturojumsSugu skaits
0Izzudušās sugas - sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā, taču iespējams vēl saglabājušās atsevišķās vietās dabā, nebrīvē vai kultūrā un kurām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā16
1.Izzūdošās sugas - sugas, kurām draud iznīkšana, tās ir ļoti retas, jo to skaits jau samazinājies līdz kritiskai robežai un to turpmāka eksistence nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas; tām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā113
2.Sarūkošās sugas - sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās gadu gaitā dabisku cēloņu dēļ, cilvēka darbības rezultātā vai arī abu minēto faktoru ietekmē, tām nepieciešama indivīdu skaita izmaiņas kontrole un īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā83
3.Retās sugas - sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet kuras sastopamas tik nelielā skaitā, vai arī pēc platības tik ierobežotās un tik specifiskās vietās, ka var ātri iznīkt, tām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā89
4.Maz pazīstamas vai nepietiekami izpētītas sugas, kurām, iespējams, draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ pagaidām nevar precīzi novērtēt šo sugu stāvokli: tām nepieciešama papildus izpēte18
2000. gada 14. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets saskaņā ar „Sugu un biotopu aizsardzības likuma” 4. panta 1. punktu pieņēma „Noteikumus par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Šo „Noteikumu” 1. piel?ikumā dots „Īpaši aizsargājamo sugu saraksts”. Pielikuma 6. sadaļā minētas 219 ziedaugu un paparžaugu sugas tās sīkāk nedalot kategorijās pēc izplatības vai apdraudētības kā tas ir Sarkanajā grāmatā vai arī grupās. 7. sadaļā dots aizsargājamo sūnu saraksts - 137 sugas, bet 8. sadaļā - aizsargājamo ķērpju saraksts - 56 sugas. Noteikumi un to pielikumi satur tikai aizsargājamo augu sugu sarakstus bez jebkādiem norādījumiem par to aizsardzību vai saglabāšanu.
„Noteikumu” 2. pielikuma „Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts” 4. sadaļā „Ziedaugi un paparžaugi” minētas 6 sugas: parastā purvmirte un 5 staipekņu sugas.
2000. gada 5. decembrī Ministru kabinets pieņēma „Noteikumus par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Šo „Noteikumu” Pielikumā dots „Īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts”.
________________________________________
BiotopiBiotopu skaits
Meži un krūmāji11
Purvi7
Pļavas15
Stāvoši saldūdeņi17
Tekoši saldūdeņi17
Jūras piekraste5
Iesāļūdeņi7
Alas, atsegumi un kritenes14
________________________________________
Arī šeit ir tikai saraksts bez jebkādiem norādījumiem par minēto biotopu aizsardzību un saglabāšanu.
2001. gada 30 janvārī Ministru kabinets pieņēma „Noteikumus Nr. 45” „Mikroliegumu izveidopšanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. Šo Noteikumu 7. pantā teikts:„Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju sugu un biotopu saglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu un biotopu izplatībai…”. Tālāk šo „Noteikumu” 1. pielikumā „Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi”. Šajā sarakstā minētas 146 ziedaugu un paparžaugu sugas, 16 sūnu sugas un 19 ķērpju sugas.
2001. gada 13. martā Ministru kabinets pieņēma „Noteikumus Nr. 117” „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu individu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”. 1. pielikumā minētas „Pirmās grupas īpaši aizsargājamās sugas” (augu šajā grupā nav), 2. pielikumā „Otrās grupas īpaši aizsargājamās sugas” (minētas 10 ziedaugu un paparžaugu sugas) un 3. pielikumā „Trešās grupas īpaši aizsargājamās sugas”. Te minētas 53 ziedaugu un paparžaugu sugas. Jāpiezīmē, ka arī šīm grupām nav nekāda sakara un atbilstības Sarkanās grāmatas kategorijām. Atbilstoši minētajām grupām „Noteikumos„paredzēti sodi par šo objektu iznīcināšanu vai bojāšanu. Tā 5. Noteikumu pantā teikts:„Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu individu (1. pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru individu”. 6. pantā lasām: „Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu individu (2. pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru individu”. 7. pantā teikts:” Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu individu (3. pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru individu.
Jāatzīmē arī, ka Latvijā pašreiz ir 4 rezervāti, viens biosfēras rezervāts, 3 nacionālie parki, 22 dabas parki, 211 dabas liegumi, kuru teritorijās ir sastopamas daudzas aizsargājamo augu sugas. Vairāki dabas liegumi ir izveidoti kādas noteiktas augu sugas aizsardzībai.
Tālāk sniedzam ziņas par aizsargājamo augu sugu izplatību, bioloģiju un ekoloģiju, arī izpēti un tās vēsturi.
Alpu kreimule - Pinguicula alpina L.
Alpu kreimule ir kukaiņēdājs augs ar dzeltenzaļām, no gļotām spīdīgām lapām. Uz lapām attīstās divejāda tipa dziedzermatiņi: vieni ar garu daudzšūnu kātiņu, otri ar īsu vienšūnas kātiņu. Garo dziedzermatiņu izdalītajās gļotās iestieg kukaiņi un citi sīki bezmugurkaulnieki. Savukārt garie dziedzermatiņi izdala vielu, kas pēc kukaiņu pielipšanas izraisa lapu saritināšanos. Tad uz lapā iekļautajiem kukaiņiem iedarbojas īso dziedzermatiņu izdalītais gremošanas ferments, kas ķīmiski sadala kukaini, bet īso dziedzermatiņu šūnas uzsūc izšķīdinātās barības vielas. Šīs šunas ir saistītas ar lapas vadaudiem. Kad notvertais kukainis ir sagremots, lapa atkal atritinās. Tādejādi šie augi minerālvielas neiegūst no augsnes, bet satverot un sagremojot sīkus kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus.
Alpu kreimulei Latvijā bija zināma tikai viena atradne - Staburaga klints uz kuras kaļķainā substrāta lēni plūstošais un iztvaikojošais ūdens kā arī klints novietojums pret ziemeļiem nodrošināja šim augam atbilstošu zemu temperatūru. Šo vietu kā Alpu kreimules atradni pirmo reizi min Fišers un Lindemans 1839. gadā, nezināma kolektora herbārijs saglabājies no 1876. gada, bet pirmā latviešu botāniķa J. Ilstera vāktie augi saglabājušies no 1884. un 1886. gada. Staburaga atradni iznīcināja 1965. gadā, uzpludinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi.
Dažus Alpu kreimules eksemplārus pārstādīja (jādomā jau 20. gadsimta 40.-ajos gados) uz Raunas Mazā Staburaga kur augam bija līdzīgi apstākļi kā Daugavas Staburagā. Kādu laiku tur bija izveidojusies neliela Alpu kreimules populācija. Pēc nepārbaudītām ziņām Alpu kreimule 2001. gadā tur nav redzēta.
Literatūrā 20. gadsimta 50.-ajos gados minēta Alpu kreimules atradne Priekuļos par kuru vēlāk nav nekādas informācijas. Izteikta varbūtība, ka arī ši atradne bijusi izveidota mākslīgi.
Alpu kreimules biotopi ir avotaini purvi, alpīnās pļavas, klinšu plaisas. Augam ir disjunktais (sadalītais) vispārējās izplatības apgabals: viena daļa atrodas Skandināvijas pussalas ziemeļos, otra - Eiropas kalnos - Alpos un Pirenejos, bet trešā - Himalajos. Atsevišķās atradnes starp šīm izplatības apgabala daļām liecina, ka suga agrāk bijusi ar daudz plašāku izplatību.
Alpu kreimule atzīta par pēcleduslaikmeta subarkstiskā laika reliktu (atlieku) Latvijas florā. Toreiz, ledājam atkāpjoties, izveidojās tundrai līdzīga veģetācija, kas, klimatam mainoties, saglabājās tikai nedaudzās vietās, kur patvērās arī Alpu kreimule.
Augs agrāk audzis Igaunijā netālu no Tartu, bet tur iznīcis jau 19. gadsimtā. Šodien Alpu kreimule Igaunijā aug Vīdumē rezervātā Sāmsalā. Lietuvā tā nav atrasta.
Alpu kreimule ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabinetā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Baltais āmulis - Viscum album L.
Baltais āmulis ir pusparazītisks krūms, kas Latvijā aug uz dažādu lapu koku (parastās liepas, parastās kļavas, pīlādžu, ābeļu, Berlīnes papeles, parastās apses, blīgznas, trauslā vītola, āra bērza) zariem. 19. gadsimtā minēta baltā āmuļa atrašana uz priedes starp Kapiņiem un Bērzgali Preiļu rajonā, taču šo ziņojumu neapstiprina herbārijs. Nav apstiprinājuma arī lietratūrā minētajai baltā āmuļa atrašanai latvijā uz egles.
Baltais āmulis Latvijā sasniedz savas izplatības ziemeļu robežu. Tas sastopams Latvijas dienviddaļā: Latgalē Preiļu un Daugavpils rajonos un Kurzemē Liepājas rajonā. Tikai pirms pāris gadiem (1999.) balto āmuli atrada Talsu rajonā Nevejā uz āra bērza. Liepājas rajonā baltā āmuļa aizsardzībai ir izveidots Gaviezes āmuļu dabas liegums.
Pirmā baltā āmuļa atradne Latvijas teritorijā - Rūjienā uz liepas minēta K. Ledebura Krievijas florā (Flora Rossica), kas iznāca no 1844.-1846. gadam. Kopš tā laika baltais āmulis Vidzemē nekur nav atzīmēts. Tas nav sastopams arī Igaunijā.
Baltais āmulis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Baltijas efeja - Hedera helix L. var baltica Rehd.
Baltijas efeju dažreiz nepareizi sauc par vijīgo efeju. Efeju ģintī ir vairākas sugas. Tās visas ir ar vijīgiem dzinumiem. Tāpēc nav pamata šo īpašību pierakstīt vienai sugai.
Baltijas efeja Latvijā sastopama Piejūras ģeobotāniskajā rajonā. Šis augs kā sastopams Dundagas mežos (t. i. Slīterē, jo agrākajos laikos pie Dundagas piederēja viss Kurzemes ziemeļu pussalas gals) minēts jau K. Ledebura Krievijas florā, kas iznāca no 1842.-1853. gadam latīņu valodā Štutgartē. No Slīteres Baltijas efeju 1852. gadā, atsaucoties uz Lēnerta darbiem, Igaunijas, Livonijas un Kurzemes sēklaugu aprakstā (vācu val.) min F. Vīdemanis un E. Vēbers. J. Dērings (Döring) 1887. gadā rakstīja, ka apmeklējot Dundagu, tās īpašnieks T. fon Osten-Zakens viņam pastāstījis par efeju, kas augot Zilajos kalnos gan Dāvidalā, gan arī pie tās. Šodien botāniķiem ir zināmas efejas atradnes Slīteres nacionālajā parkā, taču ne Dāvidalā, ne arī tās gravā efeja šodien nav atrasta. Vai šī atradne būtu iznīkusi ?
Interesanta ir ziņa, kuru min dendrologs R. Cinovskis 1979. gadā, ka A. Rēders šo augu atradis pie Rīgas. Šāda atradne botāniķiem ne agrāk, ne arī tagad nav zināma.
Rucavā Baltijas efeju pirmo reizi min laikraksts Dūna Zeitung 1894. gadā.
Līdz šim Baltijas efeja Latvijā bija atrasta tikai neziedoša. Par Baltijas efeju kā neziedošu 1925. gadā rakstīja baltvācu botāniķis K. Kupfers. 1998. gada rudenī LU Botāniķu ekspedīcija (I. Berga, A. Piterāns) Rucavā atrada ziedošu efeju, kas bija krietni pakāpusies uz augšu gar koka stumbru. Protams, arī šajā gadījumā nav jādomā, ka mūsu klimata apstākļos efeja varētu nogatavināt dīgstošas sēklas. Līdz ar to rodas jautājums: kā gan šis augs, kurš mūsu zemē sastopams tikai veģetatīvā stāvoklī ir varējis visus šos garos gadus noturēties ?
Baltijas efeja ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Bezdelīgactiņa - Primula farinosa L.
Bezdelīgactiņa pašlaik vēl sastopama gandrīz visā Latvijas teritorijā; tā vienīgi nav atrodam dažuviet Latgalē un Augšzemē. Auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai. Izzūdot mitrajām, kaļķainajām pļavām un zāļu purviem, ievērojamā mērā ir samazinājusies bezdelīgactiņas izplatība.
Auga izplatības apgabals aptver Ziemeļu puslodes mēreno un subarktisko joslu. Eiropā tā galvenokārt sastopama Skandināvijā un Baltijā, arī Eiropas kalnos, Krievijā no tās rietumu robežas līdz pat Tālajiem Austrumiem. Bezdelīgactiņai aprakstītas vairākas formas. No 1558. gada bezdelīgactiņa audzēta kā dekoratīvs augs. jau pagājušājā gadsimtā Eiropā bijuši mēgīnājumu aizsargāt šo skaisto augu. Tā Vīnē no 1910. gada aizliegts pārdot bezdelīgactiņu.
Bezdelīgactiņa ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Cepurainā neotiamte - Neotthianthe cucullata (L.) Schltr.
Cepurainā neotiante ir viena no retākajām Latvijas orhidejām. Latvijā to pirmo reizi atrada 1859. gadā Medumu apkārtnē Lauces ielejā. Taču jau 1895. gadā E. Lēmanis, atsaucoties uz botāniķa K. R. Kupfera mutisku informāciju, rakstīja, ka šī atradne iznīcināta.
1954. gadā botāniķis Alfrēds Rasiņš cepuraino neotianti atrada Tērvetes dižsilā. Tikai vēlāk, apkopojot materiālus par retajām un aizsargājamajām sugām, atklājās, ka Tērvetes atradne jau 19. gadsimta trešajā ceturksnī ir bijusi zināma Kurzemes floras pētniekam Teofilam Bīnertam par ko liecina pieraksts uz Bunges herbārijā ievietotā auga etiķetes „Hofzumberge” - tas ir Tērvete. Tātad šī retā orhideja Tērvetē saglabājusies vairāk nekā simts gadus.
1990. gadā - tas ir turpat pēc vesela gadsimta cepuraino neotianti atrada atkal arī Augšzemē - Rozališķu apkārtnē.
Cepurainā neotiante aug silos uz sūnu segas, lapkoku mežos, jauktos mežos. Tās attīstībai vajadzīga arī sēnes palīdzība, jo cepurainā neotiante ir mikotrofs augs.
Tās izplatības apgabals aptver Viduseiropu, Austrumeiropu, Sibīriju, Tālos Austrumus, Mongoliju, Ķīnu un Japānu.
Latvijā cepurainā neotiante ierakstīta Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Grīņa sārtene - Erica tetralix L.
Ļoti reta eriku dzimtas suga. Kur tā sastopama un kur to pazīst, to sauc arī par zvaniņu virsi. Latvijā bagātākās atradnes ir Ziemupes un Sakas apkārtnē biotopos, ko vietējie iedzīvotāji sauc par grīņiem. Te arī atrodas 1936. gadā dibinātais Grīņu rezervāts. 20. gadsimta pēdējā ceturksnī atrasta arī Nīcā (1975.), netālu no Jelgavas (1978.) un arī Kolkā (1984.). Latvijā grīņa sārtene sasniedz izplatības austrumu robežu. PSRS Sarkanajā grāmatā, kuru izdeva 1975. gada V. Komarova Botānikas institūts pārrakstīšanās dēļ grīņa sārtenei Ziemupes atrdnes vietā bija uzrādīta Zilupe.
Grīņu veidošanos noteikuši mikroklimatiski un kultūrvēsturiski apstākļi. Tā ir teritorija ar intensīvu vēju darbību un ar trūcīgu, smilšainu augsni, kas periodiski pārplūst. Cilvēks te pavasaros ir dedzinājis zāli, ganījis lopus, pļāvis sienu. Tādejādi veidojusies savdabīga ekoloģiskā sistēma - rets priežu mežs ar viršiem vai grīšļiem. Kad cilvēks sāka nepārdomāti iejaukties grīņu saimniecībā, rokot grāvjus un grīņus apmežojot, kā arī pēc rezervāta izveidošanas pārtraucot dedzināt zāli, rezultāts bija pretējs gaidītajam - samazinājās grīņa sārtenes izplatība un grīņi sāka aizaugt ar mežu.
Vecākajā floristiskajā literatūrā (E. Lēmana Polijas - Livonijas flora) minētas grīņa sārtenes atradnes Dundagā un Mazzalvē. Maz ticams, ka tāds atlantiskas izplatības augs kā grīņa sārtene būtu audzis tik tālu uz austrumiem. Par Dundagas atradnes pareizību varētu arī strīdēties. Dundagas pagasts agrākajos laikos aizņēma visu Kurzemes pussalas ziemeļu galu. Tagad Kolkā grīņa sārtene ir atrasta. Par šo atradni nevar teikt, ka te bagātīgi šis augs augtu (kā tas teikts minētajā literatūrā), taču augs te ir sastopams. Varbūt tā ir tieši tā pati atradne tikai laika gaitā izmainījusies ?
Grīņa sārtene izplatīta Eiropā Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs no Portugāles dienvidos līdz Norvēģijai ziemeļos. Agrāk tā augusi Igaunijā pie Hāpsalas. Tur augs izzudis jau 19. gadsimta vidū. Lietuvā grīņa sārteni atrada Kuršu kāpā 1975. gadā.
Augs ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Jūrmalas zilpodze - Eryngium maritimum L.
Jūrmalas zilpodze sastopama Baltijas jūras piekrastē priekškāpu joslā smilšainās un akmeņainās vietās. Atsevišķi tās eksemplāri atrasti Ventspils - Papes posmā. Pirmo reizi augu Ziemupes apkārtnē atrada 1899. gadā K. R. Kupfers un P. Lakšēvics. Pēdējā laikā ir zināma jūrmalas zilpodzes atradne Užavā.
Jūrmalas zilpodze ir tipiska Eiropas suga, kura aug Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs. Auga izplatības ziemeļu robeža iet no Dienvidzviedrijas uz Igaunijas rietumu piekrasti.
Latvijā jūrmalas zilpodze ierakstīta Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā minētas pelēkās kāpas ar jūrmalas zilpodzi.
Laksis, meža loks - Allium ursinum L.
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās, kur veido lielākas un mazākas audzes. Kalcifils augs. Latvijā laksis saniedz savas izplatības apgabala austrumu robežu. Tas nav atrasts valsts ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos, pārējos rajonos izklaidus, reti. 2001. gadā to atrada Zemgalē, Tērvetē. Tipiskas lakša audzes redzamas Slīeres navionālajā parkā Zilo kalnu nogāzēs, kur tas aizņem simtiem kvadrātmetru platību veidojot blīvas audzes. Latvijā laksi pirmo reizi 1886. gadā ievācis G. Kizerickis Zaubes apkārtnē.
Lakša vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei, Balkāniem un Kaukāzam.
Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Lielā kosa - Equisetum telmateja Ehrh.
Lielajai kosai Latvijā zināma tikai viena atradne - Ventas labajā krastā pie Piešu mājām Zlēku pagastā. Šo atradni 1895. gadā atklāja K. R. Kupfers. Lielā kosa te aug Ventas krasta nogāzes avoksnājā. Novērojumi rāda, ka augs katru gadu te veido sporas, taču savu izplatību Latvijā nepaplašina. J. Bickis 1923. gadā minēja lielās kosas atradni Kandavā. Vēlākie pētījumi to, nav apstiprinājuši.
Lielas kosas atradne Ventas krastā atrodas uz izplatības apgabala ziemeļrietumu robežas.
Vispārējais sugas izplatības apgabals aptver Eiropu un Ziemeļameriku.
Lielā kosa ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tās aizsardzībai izdalīts *Piešdangas dabas liegums.
Lielā zvaigznīte - Astrantia major L.
Lielā zvaigznīte kā savvaļas augs Latvijā sastopama tikai Dobeles rajona dienviddaļā Tērvetes, Sniķeres, Bukaišu un Augstkalnes apkārtnē kur tā galvenokārt aug upju krastos alksnājos un vietām arī attālāk no upēm lapu koku un jauktu mežu nogabalos. Latvijā augu pirmo reizi ievācis 1912. gadā Bukaišu apkārtnē Zeidenbergs.
Lielā zvaigznīte audzēta parkos un dārzos un daudzās vietās pārgājusi savvaļā (Vestiena, Ēdole, Jaunbebri u. c.).
Lielās zvaigznītes vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu. Latvijā augs sasniedz sava izplatības apgabala ziemeļu robežu.
Lielā zvaigznīte ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Parastā kreimule - Pinguicula vulgaris L.
Parastā kreimules biotopi ir zāļu purvi, purvainas un kūdrainas pļavas. Auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai. Izzūdot mitrajām, kaļķainajām pļavām un zāļu purviem, ievērojamā mērā ir samazinājusies šīs sugas izplatība.
Atbilstošos biotopos parastā kreimule sastopama Latvijas rietumu un vidusdaļā apmēram līdz līnijai Vireši - Ilūkste. No šīs līnijas uz austrumiem augs nav sastopams gandrīz nemaz, izņemot pāris izolētas atradnes.
Parastajai kreimulei plašs vispārējās izplatības apgabals, kas aptver gandrīz vai visu Eiropu (ziemeļos līdz Islandei un Nordkapam), Kaukāzu, Sibīriju, Ziemeļameriku.
Parastā kreimule ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Parastā īve - Taxus baccata L.
Parastā īve ir Latvijā ceturtais savvaļas skuju koks. To sauc arī par platpaegli. Tas ir divmāju augs. Rudeņos parastajai īvei veidojas zaļas sēklas ar sarkanu sēklsedzi ar kuru barojas putni tā izplatot īves sēklas. Zaļās sēklas ar sarkano sēklsedzi atgādina ogas. Taču nav pareizi parasto īvi saukt par ogu īvi kā to dažreis dara, jo tai kā kailsēklim nav auglenīcas un līdz ar to nav arī augļa.
Parastās īves tāpat kā Baltijas efejas izplatība saistīta ar Piejūras ģeobotānisko rajonu: tā atrasta Rucavā, Slīteres nacionālajā parkā, Engures un Ķemeru apkārtnē. arī Vidzemes jūrmalā Salacgrīvas apkārtnē. Pirmo reizi īvi kā sastopamu Kurzemē min J. Fišers 1784. gadā. Žurnālā „Die Quatember„1829. gadā, rakstot par īvēm Slīterē minēti koki ar 6 pēdu apkārtmēru (1 pēda = 30,5 cm). 1974. gadā S. Saliņš grāmatā par Latvijas dižkokiem un retajiem kokiem minēja īvi Slīteres mežniecības 118. kvartālā ar apkārtmēru 1,7 m. Tad jau tās pat sešas pēdas sanāk.
Parastā īve ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Peldošais ezerrieksts - Trapa natans L.
Viengadīgs ūdensaugs. Strīdīgs ir jautājums par auga sistemātisko piederību. Vieni speciālisti uzskata, ka ir tikai viena ļoti polimorfa suga - peldošais ezerrieksts, kurai arī Latvijas teritorijā atzīmētas vairākas formas. Citi turpretī uzskata, ka ir 25 - 30 un pat 200 ezerriekstu sugu.
Augs pirmo reizi Latvijā, kā to liecina herbāriju materiāli atrasts 1870. gadā Klaucānu ezerā, kas atrodas Jēkabpils rajonā. Visu šo laiku augs palicis uzticīgs Klaucānu ezeram, izplatījies tuvējā Priekulānu ezerā, bet tagad, kā to liecina J. Smaļinska pētījumi, izplatījies pat kādā meliorācijas grāvī un atrasts arī Podvāzes upē. Te jāatceras gadījums studentu ekspedīcijas laikā Tālajos Austrumos, kad ezerriekstu redzējām augam ceļa grāvī pie Hankas ezera.
Pakrates ezerā Balvu rajonā peldošo ezerriekstu atrada 1935. gadā.
Dabas enciklopēdijā norādīts, ka ezerrieksts agrāk audzis arī Viesītes ezerā, Rencēnu dzirnavezerā kā arī Varakļānu apkaimē. Par Viesītes ezeru dati stipri apšaubāmi, jo 1924. gadā žurnālā „Daba” publicētajā piezīmē ir teikts, ka ezerrieksts augot „vairāk ap vidu” [ezeram], kas ir stipri neticami, jo augs augšanai izvēlas galvenokārt no vēja aizsargātus ezeru līčus. Kā rāda novērojumi augs pēdējā laikā labi aug un attīstās, par ko liecina auga bagātīgās audzes Klaucānu, Priekulānu un Pokrotas ezerā.
Interesanti atzīmēt, ka P. Majevskis PSRS Eiropas vidusdaļas augu noteicējā, (1954) rakstot par ezerriekstu, piezīmē, ka tur, kur šis augs sastopams, tas veido lielas audzes. Jāņem vērā, ka peldošais ezerrieksts mūsu apstākļos ir viengadīgs augs, kurš katru gadu aug no jauna, zied, nogatavina auļus, kuri nogrimst ezera dūņās, kur pavada ziemu, lai nākošā gada pavasarī dīgtu un izaugtu atkal jauni augi. Ir norādījumi, ka ezerrieksta augļi dūņās dīgtspēju saglabā 2 - 3, pat 10 gadus. Literatūrā minētos datus, ka ezerrieksta augļi dīgtspēju varētu saglabāt 40 - 50 gadus, gan uzskata par apšaubāmiem. Labvēlīgos augšanas apstākļos Dienvidāzijā augs ir daudzgadīgs. Kā žurnālā „Daba un Zinātne” 1935. gadā raksta Arvīds Apinis, ezerrieksts daudzgadīgs izrādījies arī kultūrā LU Botāniskā dārza siltumnīcā.
Pēcledus laikmeta siltākajos posmos ezerrieksts Eiropā un arī Latvijā ir bijis daudz vairāk izplatīts. Par to liecina ezerrieksta augļu atradumi kūdrā un purvu ezeru nogulumos kā arī vēsturnieku atradumi arheoloģiskajos izrakumos. Kūdrā ezerrieksta augļi atrasti pie Ģipkas, Vecpiebalgā, pie Kārsavas, Štulvju ezerā Saukā, Baznīcas ezerā pie Balviem u. c., pavisam kādas 10 atradnes. Arheologi ezerrieksta augļu čaulas un vālītes ar kurām šie augļi pārsisti atraduši Aboras nometnē (Lubānas līdzenumā), Ičas apmetnē (Balvu rajonā) un Sārnates apmetnē (Ventspils rajonā). Tas liecina, ka jaunākajā akmens un bronzas laikmetā (apm. 3000 g. pr. Kristus) cilvēki ezerrieksta augļus lietojuši pārtikā, bet pašu augu, iespējams, arī audzējuši. Ezerrieksta augļi satur 72 % cietes, 15 % olbaltumvielu, 7,5 % taukvielu, 3 % cukura un 22,5 % ūdens.
Augs ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Peldošā ezerrieksta atradne Pokrotas ezerā ir Eiropā vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā atradne. Agrāk ezerrieksts audzis arī Skandināvijā, par ko liecina fosilu augļu atradumi kūdrā pat līdz 60 - 630 ziemeļu platuma. Zviedrijā pēdējais ezerrieksts ievākts 1918. gadā Skonē Dienvidzviedrijā. Arī Lietuvā vēl 19. gadsimta otrajā pusē kādā ezerā pie Biržiem audzis ezerrieksts, kas tagad vairs nav sastopams.
Šķēplapu cietpaparde - Polystichum lonchitis (L.)Roth
Šķēplapu cietpaparde ir daudzgadīgs, ziemzaļš, līdz 20 cm augsts lakstaugs ar tumši zaļām, stīvām, ādainām, vienkārt plūksnaini dalītām lapām, kuru plātne ir līdz 40 cm gara un 4 - 6 cm plata. Lapas daļas asimetriskas ar dzeloņaini zāģzobainu malu. Lapu apakšpuse, kāts un galvenā ass ar brūniem plēkšņmatiņiem. Sori lapas galotnes daļā divās rindās uz sāndzīslām.
Augu 1987. gadā Tērvetē atrada J. Steņķevics. Bija tikai viens papardes cers ar 40 - 45 cm garām un 4 - 5 cm platām lapām. Atradnes biotops ar mīkstu meža zemi krasi atšķīrās no augam raksturīgā biotopa.
Augu jau pagājušā gadsimta 90.-ajos gados kāds izraka un šī atradne vairāk nepastāv. Šķēplapu cietpaparde 1935. gadā atrada Igaunijā Raplas rajonā, bet 20. gadsimta 80.-ajos gados arī Taevaskojas apkārtnē mežā. Lietuvā augs nav atrasts.
Tā vispārējās izplatības apgabals aptver Viduseiropu, Vidusjūras apgabalu, Skandināviju, Vidusāziju, Sibīriju, Tālos Austrumus, Himalajus, Ziemeļameriku. Tā biotopi ir klinšainas vietas, akmeņaini noguvumi, kalnu tundras ar mitrām neitrālām augsnēm.
Augs ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Latvijas apdraudetās un aizsargajamās vaskulāro augu un sūnu sugas.
Sugas latīniskais nosaukumsSugas latviskais nosaukumsLatvijas Sarkanās grāmatas kategorijaEiropas biotopu direktīvaBernes konvencijaAizsargājama suga *Mikrolieguma suga **
LycopodiaceaeStaipekņu dzimta
Diphasiastrum complanatum (L.) HolubParastais plakanstaipeknis4HD V XX
Diphasiastrum tristachyum (Pursh) HolubTrejvārpu plakanstaipeknis4HD V XX
Huperzia selago (L.) Bernh. ex Schrank et Mart.Apdzira4HD V X
Lycopodiella inundata (L.) HolubPalu staipeknītis2HD V XX
Lycopodium annotinum L.Gada staipeknis4HD V X
Lycopodium clavatum L.Vālīšu staipeknis4HD V X
Lycopodium dubium ZoegaMainīgais staipeknis1HD V
IsoetaceaeEzereņu dzimta
Isoetes echinospora DurieuDzeloņsporu ezerene1 X
Isoetes lacustris L.Gludsporu ezerene1 X
EquisetaceaeKosu dzimta
Equisetum scirpoides Michx.Meldru kosa1 XX
Equisetum telmateia Ehrh.Lielā kosa1 XX
OphioglossaceaeČūskmēlīšu dzimta
Botrychium matricariifolium A.Braun ex W.D.X.KochZarainā ķekarpaparde2 XX
Botrychium multifidum (S.G.Gmel.) Rupr.Plūksnu ķekarpaparde2 XX
Botrychium simplex E.Hitchc.Vienkāršā ķekarpaparde1HD II;IVIXX
Botrychium virginianum (L.) Sw.Virdžīnijas ķekarpaparde2 XX
AspleniaceaeSīkpaparžu dzimta
Asplenium ruta-muraria L.Mūru sīkpaparde1 X
Asplenium trichomanes L.Plūksnu sīkpaparde1 X
AspidiaceaeOzolpaparžu dzimta
Gymnocarpium robertianum (Hoffm.) NewmanRoberta ozolpaparde2 X
Polystichum aculeatum (L.) RothDaivainā cietpaparde1 XX
Polystichum braunii (Spenn.) FeeBrauna cietpaparde1 XX
BlechnaceaeĒnpaparžu dzimta
Blechnum spicant (L.) RothVārpu ēnpaparde1 XX
MarsileaceaeMarsileju dzimta
Pilularia globulifera L.Lodaugļu pilulārija0
TaxaceaeĪvju dzimta
Taxus baccata L.Parastā īve1 XX
SalicaceaeVītolu dzimta
Salix myrtilloides L.Mellenāju kārkls3 X
Salix phylicifolia L.Divkrāsu (zilganais) kārkls3 X
Salix repens L.Ložņu kārkls X
MyricaceaePurvmiršu dzimta
Myrica gale L.Parastā purvmirte3 X
BetulaceaeBērzu dzimta
Betula nana L.Pundurbērzs2 X
Carpinus betulus L.Parastais skābardis2 X
SantalaceaeSantalu dzimta
Thesium alpinum L.Alpu linlape1 XX
Thesium ebracteatum HaynePļavas linlape1HD II;IVIXX
LoranthaceaeĀmuļu dzimta
Viscum album L.Baltais āmulis1 XX
PolygonaceaeSūreņu dzimta
Polygonum mite SchrankMaigā sūrene3
Polygonum oxyspermum C.A.Mey et BungeAsaugļu sūrene0
Polygonum viviparum L.Vairvasiņu sūrene1 XX
ChenopodiaceaeBalandu dzimta
Atriplex calotheca (Rafn) Fr.Skaistaugļu balodene3 X
Atriplex glabriuscula EdmondstonKailā balodene2
Atriplex longipes DreXerGarā balodene2
Chenopodium acerifolium Andrz.Kļavlapu balanda3
Corispermum intermedium Schweigg.Jūrmalas kamieļzāle3
PortulacaceaPortulaku dzimta
Montia fontana L.Avotu montija2
CaryophyllaceaeNeļķu dzimta
Arenaria procera Spreng.Zāļlapu smiltenīte2 XX
Cucubalus baccifer L.Melnodzene3
Dianthus arenarius L.Smilts neļķe HD II;IV X
Dianthus fischeri Spreng.Fišera neļķe1 XX
Dianthus superbus L.Krāšņā neļķe1 XX
Gypsophila fastigiata L.Garkāta ģipsene3 XX
Gypsophila paniculata L.Skarainā ģipsene2
Moehringia laterifolia (L.) FenzlSānziedu mēringija0
Silene borysthenica (Gruner) WaltersSīkziedu plaukšķene2 XX
Silene chlorantha (Willd.) Ehrh.Zaļziedu plaukšķene2 X
Silene otites (L.) WibelAusainā plaukšķene2 X
Silene tatarica (L.) Pers.Tatārijas plaukšķene3
Spergularia salina J. et C.PreslJūrmalas pagaurs1 X
Stellaria crassifolia Ehrh.Biezlapu virza3
NymphaeaceaeŪdensrožu dzimta
Nuphar pumila (L.) Sm.Mazā lēpe3
CeratophyllaceaeRaglapju dzimta
Ceratophyllum submersum L.Pusgrimusī raglape2
RanunculaceaeGundegu dzimta
Aconitum lasiostomum Reichenb.Dzeltenā kurpīte1 XX
Anemone sylvestris L.Meža vizbulis4
Batrachium baudotii (Godr.) F.W.SchultzJūras ūdensgundega1 X
Batrachium peltatum (Schrank) Bercht. et J.PreslTrejlapu ūdensgundega1
Delphinium elatum L.Augstais gaiļpiesis2 XX
Pulsatilla patens (L.) Mill.Meža silpurene4HD II;IVIXX
Pulsatilla pratensis (L.) Mill.Pļavas silpurene4 X
Ranunculus bulbosus L.Sīpoliņu gundega3 XX
Ranunculus lanuginosus L.Villainā gundega3 XX
Ranunculus nemorosus DC.Birztalu ūdensgundega1
PapaveraceaeMagoņu dzimta
Corydalis cava (L.) Schweigg. et KorteDobais cīrulītis1 XX
Corydalis intermedia (L.) MeratVidējais cīrulītis2 XX
CruciferaeKrustziežu dzimta
Alliaria petiolata (M.Bieb.) Cavara et GrandeDziedniecības ķiplocene3
Alyssum gmelinii Jord.Gmelina alise3 X
Cardamine flexuosa With.Izlocītā ķērsa2 XX
Cardamine hirsuta L.Pūkainā ķērsa1 XX
Crambe maritima L.Jūrmalas krambe1
Dentaria bulbifera L.Sīpoliņu zobainīte3 XX
Draba nemorosa L.Birztalu drojene3
Hornungia petraea (L.) Rchb.Klinšu hornungija0
Lunaria rediviva L.Daudzgadīgā mēnesene4 XX
Sisymbrium supinum L.Zemā žodzene0
Subularia aquatica L.Ūdeņu subulārija1 X
DroseraceaeRaseņu dzimta
Drosera intermedia HayneVidējā rasene2 XX
CrassulaceaeBiezlapju dzimta
Crassula aquatica (L.) SchonlandŪdeņu biezlapīte0
Jovibarba globifera (L.) J.Parn.Atvašu saulrietenis XX
SaxifragaceaeAkmeņlauzīšu dzimta
Saxifraga hirculus L.Dzeltenā akmeņlauzīte1HDII;IVIXX
Saxifraga tridactylites L.Trejzobu akmeņlauzīte3
RosaceaeRožu dzimta
Agrimonia pilosa Ledeb.Spilvainais ancītis HDII;IV
Cotoneaster canescens Vestergr. ex B. HylmoIesirmā klintene1
Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.Melnā klintene1 XX
Cotoneaster orientalis A.Kern.Austrumu klintene2
Cotoneaster scandinavicus B. HylmoSkandināvijas klintene1 XX
Crataegus laevigata (Poir.) DC.Divirbuļu krustābele2 X
Crataegus lindmanii Hrabet.-Uhr.Lindmaņa krustābele3 X
Crataegus plagiosepala Pojark.Šķībkausa krustābele1 X
Geum hispidum Fr.Sarmatainā bitene1 XX
Pentaphylloides fruticosa (L.) O.Krūmu čuža1 X
Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex FritschKranca retējs1 XX
Prunus spinosa L.Ērkšķu plūme1
Rosa ciesielskii BlockiCieselska roze3
Rosa coriifolia Fr.Ādlapainā roze3 X
Rosa mollis Sm.Mīkstā roze3 X
Rosa rubiginosa L.Smaržlapu roze3 X
Rosa scherardii DaviesŠerarda roze3
Rubus arcticus L.Ziemeļu kaulene0
Rubus plicatus Weihe et NeesKrokainā cūcene0
Sanguisorba officinalis L.Ārstniecības brūnvālīte2 XX
Sorbus teodorii Liljef.Teodora pīlādzis HD II;IV
LeguminosaeTauriņziežu dzimta
Anthyllis maritima Schweigg.Jūrmalas pērkonamoliņš3
Astragalus penduliflorus Lam.Nokarenais tragantzirnis1 XX
Lathyrus maritimus (L.) BigelowJūrmalas dedestiņa2 X
Lathyrus montanus (linifolius) (Reichard) BasslerKalnu dedestiņa2 XX
Lathyrus niger (L.) Bernh.Melnā dedestiņa3 XX
Lathyrus pisiformis L.Zirņveida dedestiņa1 XX
Onobrychis arenaria (Kit.) DC.Smiltāju esparsete2 XX
Trifolium alpestre L.Alpu āboliņš2
Trifolium campestre Schreb.Tīrumu āboliņš3
Trifolium dubium Sibth.Sīkais āboliņš3
Trifolium fragiferum L.Zemeņu āboliņš1 X
Vicia lathyroides L.Dedestiņu vīķis2
Vicia tenuifolia RothSmalklapu vīķis2
GeraniaceaeGerāniju dzimta
Geranium bohemicum L.Bohēmijas gandrene2
Geranium molle L.Mīkstā gandrene1
LinaceaeLinu dzimta
Radiola linoides RothLinu starenīte2
EuphorbiaceaeDievkrēsliņu dzimta
Euphorbia palustris L.Purva dievkrēsliņš2 XX
CelastraceaeCelastru dzimta
Euonymus verrucosus Scop.Kārpainais segliņš X
GuttiferaeAsinszāļu dzimta
Hypericum hirsutum L.Pūkainā asinszāle3 XX
Hypericum montanum L.Kalnu asinszāle XX
ViolaceaeVijolīšu dzimta
Viola elatior Fr.Augstā vijolīte1 XX
Viola persicifolia Schreb.Dumbrāju vijolīte2 X
Viola uliginosa BesserDūkstu vijolīte3
CistaceaeSaulrozīšu dzimta
Helianthemum nummularuim (L.) Mill.Naudiņu saulrozīte3 X
Elatinaceae
Elatine hydropiper L.Ūdenspiparu sīkeglīte1 X
TrapaceaeEzerriekstu dzimta
Trapa natans L.Peldošais ezerrieksts1 X
OnagraceaeNaktssveču dzimta
Circaea lutetiana L.Lielā raganzālīte2 XX
Epilobium collinum C.C.Gmel.Pakalnu kazroze1 X
Epilobium obscurum Schreb.Tumšzaļā kazroze1 XX
HaloragaceaeDaudzlapju dzimta
Myriophyllum alterniflorum DC.Pamīšziedu daudzlape2 X
CornaceaeKizilu dzimta
Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch. et Graebn.Zviedrijas pundurgrimonis1 XX
AraliaceaeArāliju dzimta
Hedera helix L. var. baltica Rehder.Baltijas efeja1 XX
ApiaceaeČemurziežu dzimta
Angelica palustris (Besser) Hoffm.Purva mātsakne1HD II;IVIXX
Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazsl.Spožais suņuburkšķis2 XX
Astrantia major L.Lielā zvaigznīte2 X
Cenolophium denudatum (Hornem.) TutinKailā dobspārne3
Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.Mānīgā knīdija2 XX
Conioselinum tataricum Hoffm.Tatārijas stobulis3
Eryngium maritimum L.Jūrmalas zilpodze1 X
Hydrocotyle vulgaris L.Parastā vairoglape2 XX
Laserpitium latifolium L.Platlapu bezgale3
Laserpitium prutenicum L.Prūšu bezgale1 XX
Peucedanum cervaria (L.) Lapeyr.Briežu rūgtdille0
Peucedanum oreoselinum (L.) MoenchKalnu rūgtdille3
Pimpinella major (L.) Huds.Lielā noraga3
Seseli libanotis (L.) W.D.J.KochBriežsakne3
PyrolaceaeZiemciešu dzimta
Pyrola media Sw.Vidējā ziemciete2 XX
EricaceaeViršu dzimta
Erica tetralix L.Grīņu sārtene1 XX
PrimulaceaePrimulu dzimta
Androsace filiformis Retz.Pavedienu vairodzene2
Glaux maritima L.Jūrmalas pienzāle1 X
Primula farinosa L.Bezdelīgactiņa2 X
PlumbaginaceaeLimoniju dzimta
Armeria maritima (Mill.) Willd.Jūrmalas armērija1 X
Armeria vulgaris Willd.Parastā armērija1
GentianaceaeGenciānu dzimta
Centaurium littorale (Turner) GilmourJūrmalas augstiņš2 X
Centaurium pulchellum (Sw.) DruceSkaistais augstiņš2 X
Gentiana cruciata L.Krustlapu drudzene3 XX
Gentiana pneumonanthe L.Tumšzilā drudzene2 XX
Gentianella amarella (L.) BornerRūgtā drudzenīte2 XX
Swertia perennis L.Ziemas švertija0
MenyanthaceaePuplakšu dzimta
Nymphoides peltata (S.G.Gmel.) KuntzeVairogu palēpe0
AsclepiadaceaeAsklēpiju dzimta
Vincetoxicum hirundinaria Medik.Ārstniecības indaine3
RubiaceaeMadaru dzimta
Galium schultesii VestŠultesa madara2 XX
Galium trifidum L.Trejdaļu madara3
Galium triflorum Michx.Trejziedu madara1 XX
BoraginaceaeSkarblapju dzimta
Lithospermum officinale L.Ārstniecības cietsēkle2 XX
Myosotis ramosissima Rochel ex Schult.Pakalnu neaizmirstule3
Myosotis sparsiflora PohlSīkziedu neaizmirstule3
Pulmonaria angustifolia L.Šaurlapu lakacis2 XX
CallitrichaceaeŪdenīšu dzimta
Callitriche hermaphroditica L.Rudens ūdenīte2
LabiataeLūpziežu dzimta
Ajuga genevensis L.Ženēvas cekuliņš2 XX
Ajuga pyramidalis L.Piramidālais cekuliņš2 XX
Dracocephalum ruyschiana L.Ruiša pūķgalve2 XX
Galeopsis pubescens BesserMīkstais aklis1
Prunella grandiflora (L.) SchollerLielā brūngalvīte1 XX
Scutellaria hastifolia L.Šķēplapu ķiverene1 XX
Teucrium chamaedrys L.Ozollapu embotiņš0
Teucrium scordium L.Ķiploku embotiņš1 XX
ScrophulariaceaeCūknātru dzimta
Digitalis grandiflora Mill.Lielziedu uzpirkstīte3
Euphrasia micrantha Rchb.Sīkziedu žibulītis2
Gratiola officinalis L.Ārstniecības rūgtene2 XX
Linaria loeselii Schweigg.Lēzeļa vīrcele3HD II;IV XX
Melampyrum cristatum L.Sekstainais nārbulis1 XX
Odontites litoralis (Fr.) Fr.Jūrmalas sārtžibulītis0
Pedicularis kaufmannii PinzgerPušķainā jāņeglīte0
Pedicularis sceptrum-carolinum L.Dižā jāņeglīte2 XX
Pedicularis sylvatica L.Meža jāņeglīte1 XX
Scrophularia umbrosa Dumort.Spārnainā cūknātre1 XX
Veronica montana L.Kalnu veronika1 XX
OrobanchaceaeBrūnkātu dzimta
Orobanche coerulescens StephanZilganā brūnkāte XX
Orobanche elatior SuttonLielā brūnkāte2 XX
Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab.Bālziedu brūnkāte2 XX
LentibulariaceaePūsleņu dzimta
Pinguicula alpina L.Alpu kreimule1 X
Pinguicula vulgaris L.Parastā kreimule2 X
Utricularia ochroleuca R.W.Hartm.Gaišdzeltenā pūslene1 XX
PlantaginaceaeCeļteku dzimta
Littorella uniflora (L.) Asch.Vienzieda krastene2 X
Plantago maritima L.Jūrmalas ceļmalīte1 X
CaprifoliaceaeKaprifoliju dzimta
Lonicera caerulea var. pallasii (Ledeb.) Cin.Pallasa erdis3 X
ValerianaceaeBaldriānu dzimta
Valerianella locusta (L.) Laterr.Salātu baldriņš1
CampanulaceaePulkstenīšu dzimta
Phyteuma orbiculare L.Apaļā septiņvīre1 XX
LobeliaceaeLobēliju dzimta
Lobelia dortmanna L.Dortmana lobēlija1 X
CompositaeKurvjziežu dzimta
Arctium nemorosum Lej.Birztalu diždadzis1 X
Crepis mollis (Jacq.) Asch.Mīkstā cietpiene2 XX
Crepis praemorsa (L.) TauschKrūmu cietpiene3 XX
Filago minima (Sm.) Pers.Mazā pūtele1
Inula britannica L.Britu staģe3
Ligularia sibirica (L.) Cass.Sibīrijas mēlziede1HD II;IVIXX
Saussurea alpina (esthonica) Baer ex Rupr.Igaunijas rūgtlape1HD II;IV XX
Serratula tinctoria L.Krāsu zeltlape3 XX
Sonchus humilis N.I.OrlovaZemā mīkstpiene1
Taraxacum suecicum (palustre) G.E.HaglundPurva pienene2 X
Tragopogon heterospermus Schweigg.Pūkainais plostbārdis3
Tripolium vulgare NessJūrmalas miķelīte1 XX
AlismataceaeCirveņu dzimta
Alisma gramineum Lej.Zālainā cirvene1 XX
Alisma lanceolatum With.Šaurlapu cirvene1 XX
HydrocharitaceaeMazlēpju dzimta
Hydrilla verticillata (L.f.) RoyleMieturu hidrilla1 X
Juncaginaceae
Triglochin maritimum L.Jūrmalas āžloks3 X
PotamogetonaceaeGlīveņu dzimta
Potamogeton acutifolius LinkSmaillapu glīvene2 X
Potamogeton rutilus Wolfg.Iesārtā glīvene3
Potamogeton trichoides Cham. et Schltdl.Matveida glīvene2 X
RuppiaceaeRupiju dzimta
Ruppia maritima L.Jūras rupija1 X
ZannicheliaceaeDiedzeņu dzimta
Zannichellia palustris L.Purva diedzene2 X
NajadaceaeNajādu dzimta
Najas flexilis (Willd.) Rostk. et W.L.E.SchmidtLokanā kaulīnija1HD II;IVIX
Najas marina L.Jūras najāda2 X
Najas minor All.Mazā kaulīnija1 X
LiliaceaeLiliju dzimta
Allium schoenoprasum L.Maurloks3
Allium scorodoprasum L.Ķiploku sīpols3
Allium ursinum L.Laksis, mežloks3 XX
Allium vineale L.Vīnkalnu sīpols3
Gagea erubescens (Besser) Schult. et Schult.f.Iesārtā zeltstarīte1 XX
Polygonatum verticillatum (L.) All.Mieturu mugurene3 XX
Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.Kauslapu tofieldija1 XX
IridaceaeSkalbju dzimta
Gladiolus imbricatus L.Jumstiņu gladiola3 XX
Iris sibirica L.Sibīrijas skalbe2 XX
JuncaceaeDoņu dzimta
Juncus balticus Willd.Baltijas donis3
Juncus capitatus WeigelGalvainais donis1
Juncus bulbosus L.Sīpoliņu donis3 XX
Juncus gerardii Loisel.Žerāra donis2 X
Juncus squarrosus L.Skrajais donis3 X
Juncus stygius L.Kūdrāju donis1 XX
Juncus subnodulosus SchrankStrupais donis1 X
GramineaeGraudzāļu dzimta
Alopecurus arundinaceus Poir.Niedru lapsaste3
Bromopsis benekenii (Lange) HolubBenekena zaķauza2 XX
Catabrosa aquaticaŪdeņu avotene3
Cinna latifolia (Trevir.) Griseb.Platlapu cinna3HD II;IV XX
Corynephorus canescens (L.) P.Beauv.Iesirmā kāpsmildzene3
Elytrigia junceiformis A. et D.LoveDoņu vārpata1 X
Festuca altissima All.Meža auzene3 XX
Glyceria lithuanica (Gorski) GorskiLietuvas ūdenszāle3 XX
Glyceria striata (Lam.) Hitchc.Svītrainā ūdenszāle1 XX
Hierochloe australis (Schrad.) Roem. et Schult.Austrālijas mārsmilga1 XX
Hordelymus europaeus (L.) HarzEiropas kāpumiezis1 XX
Phleum arenarium L.Smiltāju timotiņš1
Poa remota ForsellesSkrajziedu skarene3 XX
Puccinelia capilaris (Lilj.) JansenMatveida pukcinelija1 XX
Scolochloa festucacea (Willd.) LinkŪdeņu ēkšķuzāle3
Trisetum sibiricum Rupr.Sibīrijas zeltauzīte1
LemnaceaeŪdensziedu dzimta
Lemna gibba L.Kuprainais ūdenszieds3
SparganiaceaeEžgalvīšu dzimta
Sparganium angustifolium Michx.Šaurlapu ežgalvīte2 X
Sparganium glomeratum (Laest.) NeumanKamolainā ežgalvīte1 XX
Sparganium gramineum GeorgiZālainā ežgalvīte2 X
CyperaceaeGrīšļu dzimta
Blysmus rufus (Huds.) LinkRūsganā blizme2 X
Carex aquatilis Wahlenb.Ūdeņu grīslis1 XX
Carex atherodes Spreng.Akotainais grīslis2 XX
Carex brizoides L.Vizuļu grīslis2 XX
Carex buxbaumii Wahlenb.Buksbauma grīslis3 X
Carex davalliana Sm.Devela grīslis3 X
Carex demissa Hornem.Zemieņu grīslis3
Carex disperma DeweyDivsēklu grīslis3 XX
Carex distans L.Attālinātais grīslis1
Carex heleonastes Ehrh.Kūdrāju grīslis2 XX
Carex ligerica J.GayLigērijas grīslis2 XX
Carex mackenziei V.I.Krecz.Makenzija grīslis1 XX
Carex montana L.Kalnu grīslis3
Carex ornithopoda Willd.Pleznveida grīslis3 XX
Carex otrubae Podp.Otruba grīslis2
Carex paupercula Michx.Palu grīslis3 XX
Carex pilosa Scop.Matainais grīslis1 XX
Carex reichenbachii Bonnet.Reihenbaha grīslis3 XX
Carex rhizina Blytt ex LindblomPēdveida grīslis2 XX
Carex rhynchophysa C.A.Mey.Knābja grīslis1 XX
Carex scandinavica E.W.DaviesSkandināvijas grīslis2 XX
Carex supina Willd. ex Wahlenb.Zemais grīslis1
Cladium mariscus (L.) PohlDižā aslape3 X
Cyperus fuscus L.Brūnais dižmeldrs1 XX
Eleocharis multicaulis (Sm.) Desv.Daudzstublāju pameldrs1 X
Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et SchauerSīkais pameldrs1 XX
Pycreus flavescens (L.) P.Beauv. ex Rchb.Dzeltenā pikre0
Rhynchospora fusca (L.) W.T.AitonBrūnganais baltmeldrs1 X
Schoenus ferrugineus L.Rūsganā melncere3 X
Scirpus radicans SchkuhrSakņojošais meldrs3
Scirpus setaceus L.Saru meldrs1
Trichophorum caespitosum (L.) Hartm.Ciņu mazmeldrs3 X
OrchidaceaeOrhideju dzimta
Cephalanthera longifolia (L.) FritschGarlapu cefalantēra0
Cephalanthera rubra (L.) Rich.Sarkanā cefalantēra1 XX
Coeloglossum viride (L.) Hartm.Zaļā dobziede2 XX
Corallorhiza trifida Chatel.Trejdaivu koraļsakne3 XX
Cypripedium calceolus L.Dzeltenā dzegužkurpīte2HD II;IVIXX
Dactylorhiza baltica (Klinge) N.I.OrlovaBaltijas dzegužpirkstīte4 X
Dactylorhiza cruenta (O.F.Mull.) SooAsinssarkanā dzegužpirkstīte4 XX
Dactylorhiza fuchsii (Druce) SooFuksa dzegužpirkstīte4 X
Dactylorhiza incarnata (L.) SooStāvlapu dzegužpirkstīte4 X
Dactylorhiza maculata (L.) SooPlankumainā dzegužpirkstīte4 X
Dactylorhiza ochroleuca (Wüstnei ex Boll) HolubIedzeltenā dzegužpirkstīte XX
Dactylorhiza russowii (Klinge) HolubRusova dzegužpirkstīte4 XX
Epipogium aphyllum Sw.Bezlapu epipogija1 XX
Gymnadenia conopsea (L.) R.Br.Odu gimnadēnija4 X
Hammarbya paludosa (L.) KuntzePurva sūnene3 XX
Herminium monorchis (L.) R.Br.Vienguma hermīnija2 XX
Liparis loeselii (L.) Rich.Lēzeļa lipare3HD II;IVIXX
Listera cordata (L.) R.Br.Sirdsveida divlape3 X
Malaxis monophyllos (L.) Sw.Purvāja vienlape3 X
Neottianthe cucullata (L.) Schltr.Cepurainā neotiante1 XX
Ophrys insectifera L.Mušu ofrīda1 XX
Orchis mascula (L.) L.Vīru dzegužpuķe3 XX
Orchis militaris L.Bruņcepuru dzegužpuķe3 XX
Orchis morio L.Zalkšu dzegužpuķe1 XX
Orchis ustulata L.Deguma dzegužpuķe2 XX
Platanthera bifolia (L.) Rich.Smaržīgā naktsvijole4 X
Platanthera chlorantha (Custer) Rchb.Zaļziedu naktsvijole4 X
AnthocerotaceaeRagvācelīšu dzimta
Phaeoceros laevis (L.) Prosk.Gludā tumšradze X
AytoniaceaeEitoniju dzimta
Mannia fragrans (Balbis) Frye&ClarkSmaržīgā mannija1 X
Reboulia hemisphaerica (L.) RaddiPuslodes rebūlija0 X
RicciaceaeRičiju dzimta
Riccia ciliata Hoffm.Skropstainā ričija1 X
Riccia crystallina (cavernosa) L. emend. RaddiTīklotā ričija X
Riccia huebenerana Lindenb.Hībenera ričija3 X
Ricciocarpos natans (L.) CordaPeldošā ričijvācelīte1 XX
MetzgeriaceaeMecgēriju dzimta
Metzgeria furcata (L.) Dum.Dakšveida mecgērija2
AneuraceaeBezdzīsleņu dzimta
Riccardia chamaedryfolia (With.) GrolleJomainā rikardija X
Riccardia incurvata Lindb.Ieliektā rikardija1 X
Riccardia multifida (L.) S.GrayDaudzzaru rikardija X
Riccardia palmata (Hedw.) Carruth.Pirkstainā rikardija3 X
PallaviciniaceaePalavičīniju dzimta
Moerckia hibernica (Hook.) Gott.Īrijas merkija1 XX
CodoniaceaeKodoniju dzimta
Fossombronia foveolata Lindb.Dobuļu fosombronija1 X
Fossombronia wondraczekii (Corda) Dum.Vondrāčeka fosombronija4
JungermanniaceaeJungermanniju dzimta
Anastrophyllum hellerianum (Lindenb.) Schust.Hellera ķīļlape XX
Anastrophyllum minutum (Schreb.) Schust.Mazā ķīļlape3 X
Barbilophozia attenuata (Mart.) LoskeSašaurinātā bārdlape1 X
Barbilophozia kunzeana (Hub.) GamsKunces bārdlape X
Barbilophozia lycopodioides (Wallr.) LoskeStaipekņu bārdlape1 X
Jungermannia leiantha GrolleGludkausiņa jungermannija XX
Jungermannia sphaerocarpa Hook.Apaļvācelītes jungermannija X
Lophozia ascendens (Warnst.) SchustAstīšu smaillape XX
Lophozia badensis (Gott. ex Rabenh.) Schiffn.Bādenes smaillape X
Lophozia bantriensis (Hook.) Steph.Bentrijas smaillape3 X
Lophozia capitata (Hook.) MacounGalvainā bārdlape1 X
Lophozia rutheana (Limpr.) HoweRutes smaillape3 X
Nardia geoscyphus (De Not.) Lindb.Zemessomiņu nardija X
Tritomaria execta (Schrad.) LoeskeŠķeltā trejsmailīte X
Tritomaria exectiformis (Breidl.) LoeskeLīdzīgā trejsmailīte X
Tritomaria quinquedentata (Huds.) BuchPieczobu trejsmailīte1 X
LophocoleaceaeSekstīšu dzimta
Lophocolea minor NeesMazā sekstīte3
GeocalycaceaeZemessomenīšu dzimta
Geocalyx graveolens (Schrad.) NeesSmaržīgā zemessomenīte4 XX
Harpanthus flotovianus (Nees) NeesFlotova stumbrsomenīte1 X
Harpanthus scutatus (Web. et Mohr) SpruceVairogveida stumbrsomenīte X
ScapaniaceaeLāpstīšu dzimta
Scapania lingulata BuchMēlveida lāpstīte X
Scapania mucronata BuchĪssmailes lāpstīte1 X
Scapania nemorea (L.) GrolleBirztalu lāpstīte1 XX
Scapania paludicola Loeske et K.Muell.Purva lāpstīte1 X
Scapania undulata (L.) Dum.Viļņainā lāpstīte X
AdelanthaceaeAdelantu dzimta
Odontoschisma elongatum (Limpr.) EvansIegarenā apaļlape X
Odontoschisma denudatum (Nees) Dum.Kailā apaļlape XX
Odontoschisma sphagni (Dicks.) Dum.Sfagnu apaļlape3 X
LepidoziaceaeZvīņlapju dzimta
Bazzania trilobata (L.) GrayTrejdaivu bacānija2 XX
CalypogeiaceaeSomenīšu dzimta
Calypogeia fissa (L.) RaddiŠķeltlapu somenīte1
Calypogeia sphagnicola (H.Arn. et X.Perss.) Warnst. et LoeskeSfagnu somenīte X
Calypogeia suecica (H.Arn. et X.Perss.) K.Mull.Zviedru somenīte X
TrichocoleaceaeBārkstlapju dzimta
Trichocolea tomentella (Ehrh.) Dum.Tūbainā bārkstlape XX
PorellaceaePorenīšu dzimta
Porella cordaeana (Hueb.) MooreKorda porenīte1 X
Porella platyphylla (L.) Pfeiff.Plakanlapu porenīte X
JubulaceaeCekulvācelīšu dzimta
Frullania tamarisci (L.) Dum.Tamarisku frulānija2 XX
LejeuneaceaeLeženeju dzimta
Lejeunea cavifolia (Ehrh.) Lindb.Doblapu leženeja2 XX
SphagnaceaeSfagnu dzimta
Sphagnum imbricatum Hornsch. ex Russ.Jumstiņu sfagns1 X
Sphagnum lindbergii Schimp. ex Lindb.Lindberga sfagns1 X
Sphagnum molle Sull.Mīkstais sfagns1 X
AndreaeaceaeAndreju dzimta
Andreaea rupestris Hedw.Klints andreja1 X
PolytrichaceaeDzegužlinu dzimta
Pogonatum aloides (Hedw.) P.Beauv.Alveju bārdaine X
BuxbaumiaceaeBuksbaumiju dzimta
Buxbaumia viridis (Moug.) Moug. et Nest.Zaļā buksbaumija1HD IIIXX
FissidentaceaeSpārneņu dzimta
Fissidens arnoldii RutheArnolda spārnene2 X
Fissidens crassipes Wils. ex B.,S. et G.Resnsetas spārnene1 X
Octodiceras fontanum (B.Pyl.) Lindb.Avota dižspārne1 X
DicranaceaeDivzobju dzimta
Cynodontium strumiferum (Hedw.) Limpr.Kārpainā suņzobe X
Cynodontium tenellum (B.,S. et G.) Limpr.Mīkstā suņzobe X
Dicranum drummondii C.Muell.Dramonda divzobe1 X
Dicranum leioneuron Kindb.Gluddzīslas divzobe X
Dicranum viride (Sull. et Lesq.) Lindb.Zaļā divzobe3HD IIIX
Leucobryum glaucum (Hedw.) Aongstr.Zilganā samtīte HD V
Rhabdoweisia crispata (With.) Lindb.Sprogainā svītraine X
Rhabdoweisia fugax (Hedw.) B.,S. et G.Trauslzobu svītraine X
Saelania glaucescens (Hedw.) Broth.Zilganā selānija1 X
Trematodon ambiguus (Hedw.) Hornsch.Šaubīgā garkaklīte X
EncalyptaceaeCepureņu dzimta
Encalypta ciliata Hedw.Bārkstainā cepurene1 X
PottiaceaePotiju dzimta
Cinclidotus danubicus Schiffn. et Baumg.Donavas krāčsūna1 XX
Eucladium verticillatum (Brid.) B.,S. et G.Tufa krūmzarīte3 X
Gymnostomum aeruginosum Sm.Zilganzaļā kaļķenīte X
Gymnostomum calcareum Nees et Hornsch.Avota kaļķenīte X
Gyroweisia tenuis (Hedw.) Schimp.Tievā gredzenvācelīte X
Hymenostylium recurvirostrum (Hedw.) Dix.Greizknābīša mietvācelīte X
Racomitrium lanuginosum (Hedw.) Brid.Vilnainā sarmenīte1 X
Tortella fragilis (Drumm.) Limpr.Trauslā vijzobīte2 X
Tortella inclinata (Hedw.f.) Limpr.Nokarenā vijzobīte3
Tortula latifolia Bruch ex Hartm.Platlapu vijzobe1 X
Tortula lingulata Lindb.Mēlītes vijzobe3 X
Tortula virescens (De Not.) De Not.Zaļganā vijzobe3
GrimmiaceaeGrimmiju dzimta
Dryptodon patens (Hedw.) Brid.Spurainā šķeltzobe X
Schistidium agassizii Sull. et Lesq.Agasica šķeltcepurene X
SeligeriaceaeZeligēriju dzimta
Seligeria campylopoda Kindb.Struplapu zeligērija X
FunariaceaeGriezeņu dzimta
Aphanorhegma patens (Hedw.) Lindb.Spurainā apaļvācelīte X
EphemeraceaeĪslaicīšu dzimta
Ephemerum serratum (Hedw.) HampeZobainā īslaicīte3 X
SplachnaceaeMēslsūnu dzimta
Splachnum pensylvanicum (Brid.) Grout ex CrumPenilvānijas mēslsūna1 X
Splachnum rubrum Hedw.Sarkanā mēslsūna1 X
Splachnum sphaericum Hedw.Šaurpūslīšu mēslsūna X
Tayloria tenuis (With.) Schimp.Tievā teilorija3 X
SchistostegiaceaeSpulgsūnu dzimta
Schistostega pennata (Hedw.) Web. et MohrAlu spulgsūna3 X
BryaceaeSamtīšu dzimta
Bryum blindii B.,S. et G.Blinda samtīte0 X
Bryum cyclophyllum (Schwaegr.) B. et SApaļlapu samtīte1 X
Bryum knowltonii BarnesNoltona samtīte X
Bryum neodamense Itzigs.ex C.Mull.Neidamas samtīte2 X
Bryum oblongum Lindenb.Garenlapu samtīte X
Rhodobryum ontariense (Kindb.) Kindb.Ontario rožgalvīte X
MniaceaeSkrajlapīšu dzimta
Cinclidium stygium Sw.Tumšā pinkaine2
MeesiaceaeMēziju dzimta
Amblyodon dealbatus (Hedw.) B. et S.Bālganā strupzobe X
Meesia longiseta Hedw.Garsetas mēzija0HD IIIX
Meesia triquetra (Richter) Aongstr.Trīsrindu mēzija XX
Paludella squarrosa (Hedw.) Brid.Spurainā dzīparene2 XX
CatoscopiaceaeSīkvācelīšu dzimta
Catoscopium nigritum (Hedw.) Brid.Melnējošā sīkvācelīte1 X
BartramiaceaeBartrāmiju dzimta
Bartramia thyphylla Brid.Gludā bartrāmija X
Bartramia pomiformis Hedw.Sprogainā bartrāmija2
Philonotis tomentella Mol.Tūbainā avoksne X
Plagiopus oederiana (Sw.) Crum et AndersonĒdera plagiope3 X
OrthotrichaceaePūkcepureņu dzimta
Orthotrichum lyellii Hook. et Tayl.Laiela pūkcepurene2 X
Orthotrichum striatum Hedw.Lēverzobu pūkcepurene3 X
Zygodon baumgartneri MaltaBaumgartnera pārzobe3 X
Zygodon viridissimus (Dicks.) Brid.Košzaļā pārzobe X
FontinalaceaeAvotsūnu dzimta
Fontinalis dalecarlica B.,S. et G.Dalekarlijas avotsūna3 X
Fontinalis hypnoides Hartm.Hipnu avotsūna3 X
LeucodontaceaeVāverastīšu dzimta
Antitrichia curtipendula (Hedw.) Brid.Nokarenā stardzīslene2 XX
NeckeraceaeNekeru dzimta
Neckera complanata (Hedw.) Hueb.Gludā nekera2 X
Neckera crispa Hedw.Viļņainā nekera3 XX
Neckera pennata Hedw.Īssetas nekera2
TheliaceaeTēliju dzimta
Myurella julacea (Schwaegr.) B.,S. et G.Gludā zaļastīte3 X
MyriniaceaeMirīniju dzimta
Myrinia pulvinata (Wahlenb.) Schimp.Palienes mirīnija1 X
LeskeaceaeLeskeju dzimta
Pterigynandrum filiforme Hedw.Diegveida grubuļlape1 X
ThamniaceaeKrūmīšu dzimta
Thamnobryum alopecurum (Hedw.) Gang.Lapsastu krūmīte1 X
AmblystegiaceaeStrupknābju dzimta
Calliergon megalophyllum Mik.Dižlapu dumbrene1 X
Calliergon trifarium (Web. et Mohr) Kindb.Apaļlapu dumbrene1 XX
Conardia compacta (C.Mull.) Robins.Blīvā zobainīte X
Drepanocladus lycopodioides (Brid.) Warnst.Staipekņu sirpjlape2 X
Drepanocladus tenuinervis T.Kop.Tievdzīslas sirpjlape X
Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenas Lapzemes āķīte1HD II XX
Hamatocaulis vernicosus (Mitt.) HedenasSpīdīgā āķīte2HD IIIXX
Platydictya jungermannoides (Brid.) CrumJungermanniju sīkstrupknābe X
BrachytheciaceaeĪsvācelīšu dzimta
Brachythecium turgidum (Hartm.) Kindb.Uzpūstā īsvācelīte1 X
Isothecium myosuroides Brid.Peļastes vienādvācelīte1 X
Rhynchostegium murale (Hedw.) B.,S. et G.Mūru garknābīte X
PlagiotheciaceaeŠķībvācelīšu dzimta
Plagiothecium latebricola B.,S. et G.Nemanāmā šķībvācelīte2 XX
Plagiothecium undulatum (Hedw.) B., S. & G.Viļnainā šķībvācelīte X
Taxiphyllum wissgrillii (Garov.) WiXk et Marg.Visgrilla īvlape X
HypnaceaeHipnu dzimta
Hylocomium umbratum (Hedw.) B.,S. et G.Ēnāja stāvaine3 XX
Hypnum pratense (Rabenh.) W.Koch ex Hartm.Pļavas hipns4
AIZSARGĀJAMIE AUGI
Botāniskajā dārzā jau kopš tā dibināšanas tika veikts Latvijas floras retumu saglabāšanas darbs. Reto un aizsargājamo augu kolekciju 1981. gadā sāka veidot Aija Grāvīte. Katrai sugai cenšās atrast vietu ar optimāliem augšanas apstākļiem. Tā rezultātā daudzas retas sugas dārzā teritorijā veiksmīgi pārgājušas savvaļā. Kopš 1994. gada šī kolekcija atrodas Dendrofloras laboratorijas pārziņā, tās kuratore ir Dr.biol. Dagnija Šmite.Šobrīd botāniskajā dārzā aug vairāk ka 70 reto un aizsargājamo augu sugu, to skaitā arī formas ar neparasto ziedu vai lapu krāsu.
Augstais gaiļpiesis
Delphinium elatum L.
Lielziedu uzpirkstīte
Digitalis grandiflora
Jumstiņu gladiola
Gladiolus imbricatus L.
Lielā kosa
Equisetum telmateia Ehrh.
Odu gimnadēnija
Gymnadenia conopsea (L.) R. Br.
Jūrmalas armērija
Armeria maritima (Mill.) Willd.
Baltijas dzegužpirkstīte
Dactylorhiza baltica (Klinge) N.I.Orlova
Smaržīga naktsvijole
Platanthera bifolia (L.) Rich.
Jūrmalas zilpodze
Eryngium maritimum L.
Lielā zvaigznīte
Astrantia major L.
Pundurbērzs
Betula nana L.
Stāvlapu dzegužpirkstīte
Dactylorhiza incarnata (L.) Soo
Mieturu mugurene
Polygonatum verticillatum L.
Sibīrijas skalbe
Iris sibirica L.
Vīru dzegužpuķe
Orchis mascula (L.) L.
Fuksa dzegužpirkstīte
Dactylorhiza fuchsii (Druce) Soo
Bruņcepuru dzegužpuķe
Orchis militaris L.
Dobais cīrulītis
Corydalis cava (L.) Schweigg. et Koerte
Parastā īve
Taxus baccata L.
Ruiša pūķgalve
Dracocephalum ruyshiana L.
Meža silpurene
Pulsatilla patens (L.) Mill.
Šaurlapu lakacis
Pulmonaria angustifolia L.
Hepatica nobilis (forma ar rozā ziediem)
Hepatica nobilis L.
Parastais skābardis
Carpinus betulus L.
Bezdelīgactiņa
Primula farinosa L.
Ženēvas cekuliņš
Ajuga genevensis L.
Laksis
Allium ursinum L.
Arktiskā avene
Rubus arcticus
Dzeltenā dzegužkurpīte
Cypripedium calceolus L.
Krāšņā neļķe
Dianthus superbus L.
Blīvguma cīrulītis (baltziedu forma)
Corydalis solida
Dzegužpirkstītes pārgājušas savvaļā
Dactylorhiza sp.
